Pusaudžu melošana

Nevarēdama nomierināties par to, ka meita mums vakar samelojusi, internetā uzmeklēju psihologu rakstus par melošanu. Tomēr vispilnīgāko atbildi atradu grāmatā, ko dēvēju par pusaudžu uzvedības bībeli (E. Volfs “Es klausītu savus vecākus, ja viņi aizvērtos”). Izlasītais mani nedaudz nomierināja.

“Pusaudži melo, turklāt ļoti bieži. Viņi tā dara, jo nevēlas iekulties nepatikšanās… Viņi melo, jo vēlas darīt to, ko vecāki viņiem aizlieguši… Viņi melo, jo negrib darīt to, kas viņiem jādara… Viņi melo tāpat vien – lai vecāki nejauktos viņu dzīvē… Melošana pusaudžiem nesagādā nekādas grūtības… Melošana pusaudža gados nav apliecinājums tam, ka bērns izaugs par negodīgu pieaugušo cilvēku… Uztverot pusaudža melošanu kā personisku pāridarījumu, vecāki tikai padara situāciju vēl ļaunāku…”