Bēru diena

Atvadījāmies no tēva, vectēva, vīra. Viena smilšu sauja kapā tika iebērta par viņa čaklumu, otra – par to, ka mūs visus mīlēja un trešā – par to, ka nodzīvoja tik ilgu dzīvi, dāvājot mums vēl četrus kopīgi pavadītus gadus pēc smagi izslimotā kovida.

Pēc bērēm mūsmājās skatoties pirms 10-20 gadiem filmētos video no ģimenes pasākumiem, kad bērni vēl bija mazi, gan smējāmies, gan raudājām. 

Es biju pēdējā, kas tevi slimnīcā apciemoja, jo gripas karantīnas dēļ nodaļā ielaida tikai pa vienam. Atvadoties iedevu buču uz pieres un teicu: “Čuči! Rīt atnāks mamma.” Bet mamma tevi ieraudzīja tikai šodien, guļam zārkā.

Es tevi ļoti mīlu, tēt! Tu to zini.