Spontānisms vistu kūtī

Vakar izglītības ministrs presei izteicās, ka ideja par mācību gada pagarināšanu un trešās sporta stundas ieviešanu bijusi spontāna. Nesaprotu, kā cilvēks, kuram uzticēts tik atbildīgs amats, var atļauties publiski bārstīties ar savām spontānajām idejām, pēdējā mēneša laikā satracinot visus Latvijas izglītojamos un pedagogus.

Šodien izglītības ministrs ar milzīgu pompu paziņoja, ka pedagogiem no 1. septembra par 62% tiks palielinātas algas. Neticu. Tur noteikti slēpjas kaut kādi zemūdens akmeņi, par kuriem uzzināsim oktobra sākumā, saņemot algas lapiņu. Bet galveno ministrs jau izdarījis. Visa sabiedrība tagad informēta par milzīgo algas pielikumu. Gadījumā, ja valstij neizdosies uz 1. septembri sameklēt papildus līdzekļus (kā tas bijis visas iepriekšējās reizes), sabiedrība tik un tā būs pārliecināta, ka pedagogi pelna tūkstošus. Bet pedagogi atkal tiks mierināti, jo izrādīsies, ka ideja par algas pielikumu radusies spontāni.

Šī izmisīgā darbošanās man atgādina vistu kūti, kad vista pirms olas dēšanas kladzina, visiem ziņodama svarīgo vēsti un tekalē, meklēdama vietu, kur notupties. Bet beigās izrādās, ka olu izdēt nemaz nevar.

Pirmās zivis

Vīrs visu dienu makšķerēšanas gaidās. Veikalā nopirka pludiņus, šķiroja āķus, sēja auklas un vārīja zivīm piebarojumu (tajā mirklī gan domāju, ka man tiek gatavotas pusdienas).

Atnesa mājās piecas raudas. Divas maisā vēl lēkāja, tāpēc meita virtuves izlietnē ielēja ūdeni un abas zivis tajā ielaida. Pēc tam priecājās kā bērnībā.