Solījums

96 gadus vecā omīte, baidīdamās, ka pēc miršanas viņas sūri, grūti sapelnītās mantas izvazās sveši ļaudis, katru reizi, kad ciemojamies, cenšas atbrīvoties no savām drēbēm, tās piedāvājot mums ar meitu. Nekādi nespēju pārliecināt, ka 19 un 96-os gados ir dažāda gaumes izjūta un, ka apģērbi vismaz 10 izmērus par lielu.

Iespējams, ka senākos laikos bija pieņemts apģērbus nodot nākamajām paaudzēm (mans tēvs tādā veidā 70-tajos gados tika pie sava vectēva aitādas kažoka, kas bija tāds pats kā filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”), bet mūsdienās, kad veikali pilni un mode mainās gandrīz ik sezonu, tas nav aktuāli. Tāpēc apsolos, kas tās lietas (ne tikai drēbes), ar kurām būšu apaugusi savas dzīves laikā, nekad nemēģināšu ieskapēt saviem bērniem vai mazbērniem, ja viņi paši neizteiks vēlmi tās iegūt.