No Alūksnes aizbraucām līdz Pleskavas šosejai (E77; A2), lai šķērsotu Veclaicenes robežpunktu. Apmēram 7 km aiz Latvijas un Igaunijas robežas no šosejas E77 pa kreisi atzarojas ceļš uz Suur-Munamȁgi (Munameģi). Jābrauc cauri Ruusmȁe (skat. karti) un Plaani. Suur-Munamȁgi atrodas blakus apdzīvotai vietai Haanja. No robežpunkta līdz Munameģim jābrauc apmēram 25 km. Ceļš ir labā stāvoklī.
Munameģis, salīdzinot ar Gaiziņu, ir tūristu gaidīta un iecienīta vieta. Dzirdējām pat ārzemnieku balsis. Līdz skatu tornim kalna virsotnē ved platas betona kāpnes. Pašā skatu tornī iespējams nokļūt, kāpjot pa kāpnēm vai arī uzbraucot ar liftu (atšķirīga maksa par biļetēm). Torņa augšā pārņem neomulīga sajūta, jo skatu laukuma platforma atrodas zem klajas debess. No šejienes, skatoties pāri egļu galotnēm, paveras skaists skats vairāk nekā 50 km rādiusā. Skatu torņa augšā apskatāms arī kompass. Pēc panorāmas apskates skatu torņa kafejnīcā panašķojāmies ar igauņu saldējumu. Netālu no autostāvvietas tajā dienā bija izkārtojies neliels suvenīru tirdziņš, kurā nopirku no zariem pītu zivi. Ar to papildināju uz vīra darbistabas sienas izveidoto “zivju” kolekciju. Pēc Munameģa apskates atgriezāmies Latvijā. Mājup braucām pa autoceļu E77 vai A2. Iebraucām Smiltenē papusdienot. Pašā pilsētas centrā ar savu mūziku pilsētniekus iepriecināja indiāņi. Tajos gados viņi aktīvi braukāja pa Latvijas pilsētām. Indiāņu priekšnesums Smiltenē. Pēc Smiltenes nākamā pieturvieta bija Sigulda. Tā kā šurp mēs braucam vismaz reizi gadā, visas svarīgākās apskates vietas esam jau izstaigājuši. Šoreiz sagādājām prieku bērniem, nobraucot ar viņiem kopā pa rodeļu trasi. Pēc Siguldas ceļš veda uz mājām.
Gaiziņa un Manameģa salīdzinājums
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
||||||||
Aizkulises
Novērtējuma apzīmējumi:
Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantots izdevniecības „Jāņa Sēta” karšu fragments.
Pieminot ceļojuma aprakstā Jaunannas, atcerējos, ka no studiju laikiem – 1989. gada – saglabājušies trīs Jaunannas celtņu zīmējumi: Jaunannas kultūras nams (skat. rakstā pa kreisi), muižas ūdensdzirnavas un muižas medību pils.
Jaunannas muižas medību pils.
Jaunannas muižas ūdensdzirnavas. Ūdensdzirnavas pat tika uzgleznotas. Iespējams, ka darbs jau sen ir izmests.
|