Materiāls tiek gatavots! 

1. lappusē –  Svarīga informācija. LISABONA
2. lappusē –  CASCAIS

 

 

Mūsu ceļojuma plāns

Sestdiena (16.11.) Lisabona. Águas Livres akvedukts.
Svētdiena (17.11.) Kūrortpilsēta Cascais.
Pirmdiena (18.11.) Lisabona. Okenārijs un Expo rajons. Gulbenkian mākslas muzejs.
Otrdiena (19.11.) Lisabona. Botāniskais dārzs Estufa Fria parkā Parque Eduardo VII.

 

 

  LISABONA

 

1. Águas Livres akvedukts

Águas Livres akvedukts ir viens no visievērojamākajiem 18. gadsimta Portugāles inženierijas piemēriem.

No laika gala Lisabonā trūka dzeramais ūdens. Težu upē, kas apskalo Lisabonas krastus, ūdens bija pārāk sāļš, jo tajā ieplūda jūras ūdens. Jau 16. gadsimtā tika ierosināts izbūvēt romiešu akveduktu, lai ūdeni no citas apkaimes piegādātu pilsētai. Celtniecība dažādu iemeslu dēļ kavējās vairāk kā simts gadus. Tā uzsākās tikai 1731. gadā.

Alkantaras ieleju kopumā šķērso 35-as smailas gotikas stila arkas, kuru garums 941 metrs. Augstākās arkas sasniedz 65-us metrus.

Kaut arī 1748. gadā objekts nebija vēl pabeigts, pa akveduktu uz Lisabonu sāka plūst ūdens. 1755. gada 1. novembrī pilsētu skāra zemestrīce, taču jaunais ūdensvads palika neskarts.

20. gadsimtā akvedukta nozīme mazinājās. Tas darbojās līdz 1967. gadam kā cauruļu trase.

 

2. Okenārijs Oceanário de Lisboa

Lisabonas okenārijs atrodas rajonā, kur bija izkārtojušies izstādes Expo’98 paviljoni. Internetā lasāms, ka tas ir viens no lielākajiem iekštelpu akvārijiem Eiropā. Jāatzīst gan, ka Valensijā (Spānija) Okenārijs personīgi man šķita daudz iespaidīgāks.

Lisabonas okenārijā ir 1000m2 un 5 000 000 litrus liela tvertne. Tās augstums 7 metri. Te mitinās 100 sugas no visas pasaules, tostarp haizivis, rajas, murēnas un pat mēnesszivs. Ap centrālo tvertni ierīkotas četras citas tvertnes, kas rada vienas kopīgas tvertnes ilūziju.

  

Vasarā braucot uz Skotijas Orkneju salām, klinšu kraujās mēģināju saskatīt Atlantijas tuklīti (Puffin), kas skaitās Orkneju salu simbols. Neizdevās. Toties Atlantijas tuklīti, man par lielu pārsteigumu, ieraudzīju Lisabonas Okenārijā.

 

Mēnesszivs tiek saukta arī par okeāna sauleszivi. Tā ir samgākā zināmā kaulzivs. Pieaugušas zivs vidējā massa ir 1 tonna.

 

3. Expo rajons

Līdzās Okenārijam atrodas trošu vagoniņa Dienvidu stacija. Trošu ceļa garums līdz Ziemeļu stacijai apmēram divi kilometri. Netālu no Ziemeļu stacijas, virzienā uz 17 kilometrus garo Ponte Vasco da Gama tiltu pār Težu upi, atrodas promenāde un parks.

  

Expo rajona panorāma, kas paveras, braucot trošu vagoniņā.

 

Trošu vagoniņi.

Ziemeļu stacija atrodas līdzās viesnīcai.

 

Vasko da Gama tilts pāri Težu upei izbūvēts 1998. gadā uz vispasaules izstādes Expo’98 atklāšanu. Tas ir garākais tilts Eiropas Savienībā (17 metri) un otrs garākais Eiropā pēc Krimas tilta (19 metri). Tilts tika uzcelts 18 mēnešu laikā. Par tilta šķērsošanu virzienā uz Lisabonu tiek iekasēta maksa.

 

4. Centro de Arte Modern Gulbenkian

Laikmetīgās mākslas izstāžu centrs atrodas neliela parka teritorijā un pēc pārbūves atvērās 2024. gada rudenī. Diemžēl izstādes, kas šeit bija aplūkojamas mūsu ceļojuma laikā, nešķita pievilcīgas.

Fotogrāfiju aizņēmos no interneta.

Līdzās CAM  atrodas vēl divi mākslas muzeji. Viens no tiem – Calouste Gulbenkian museum, ko uzskata par vienu no labākajām privātajām mākslas kolekcijām pasaulē.

 

5. Botāniskais dārzs Estufa Fria 

Estufa Fria ir eksotisku augu dārzs/parks zem jumta, respektīvi, milzīga izmēra siltumnīca, kurā aug arī garas palmas. Botāniskais dārzs tika atvērts 1933. gadā un atrodas populārā tūrisma vietā – parkā Parque Eduardo VII. Dārza teritorijā līdzās dīķim pastaigājas pāvi.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

  

interesanti

    

superīgi

  

 

slikti;

nav vērts redzēt

 

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantotas internetā uzietās Lisabonas un tās apkārtnes kartes.

 

 

 

Grūti aptvert, ka blakus lapotiem kokiem jau novembra vidū majestātiski uzslieta zeltīta Ziemassvētku egle.

 

 


 

Mākslīgais ūdenskritums atrodas līdzās Okenārija ieejai.

 

 

 

Vienīgais, kas laikmetīgās mākslas izstāžu centrā Centro de Arte Modern Gulbenkian (CAM) piesaistīja manu uzmanību, bija tamborētās lampas mākslas veikaliņā.

 

 

 

Paphiopedilum insigne - Āzijas orhideju suga. Latīņu vārds insigne nozīmē "goda zīme". Tā augs nodēvēts krāšņā zieda dēļ. 19. gadsimtā tas bija ļoti populārs Eiropas un Amerikas orhideju audzētāju vidū. Pārmērīgās vākšanas un starptautiskās tirdzniecības rezultātā līdz mūsdienām savvaļā kļuvis ļoti reti sastopams. Toties botāniskajā dārzā Estufa Fria šie krāšnie orhideju ziedi gana daudz.

 

 

 

Banāna šķirne Musa ornata nāk no Indijas. Banāni ir ar sēklām un nav ēdami. Šo interesanto augu pamanīju botāniskajā dārzā Estufa Fria.

 

 

 

Parkā, kas atrodas netālu no Vasko da Gama tilta, zem kāda koka zālājā mētājās zaļi augļi ar grubuļainu miziņu. Atbraucot mājās, internetā uzmeklēju, ka tie ir apelsīna koka Muclura pomifera augļi. Diemžēl neesot ēdami.

 

 

 

Katrīna no Bragancas bija Portugāles karaļa Žuana IV meita, kas 17. gadsimtā apprecējās ar karali Kārli II, tādā veidā kļūstot par Anglijas, Skotijas un Īrijas karalieni. Statuja uzstādīta parkā, kas atrodas netālu no Vasko da Gama tilta. Karalienes abās uz augšu pavērstajās saujās kāds jokdaris ielicis parkā atrastos apelsīna koka Muclura pomifera augļus.