Četrdesmitgadnieka krīze

Jau ilgāku laiku mani nomoka četrdesmitgadnieka krīze. Psihologi skaidro, ka šajā vecumposmā cilvēks sāk izvērtēt, ko dzīvē sasniedzis, jo apzinās, ka puse mūža jau nodzīvota. Mana krīze izpaužas divejādi. Pirmkārt, arvien vairāk izjūtu atšķirtību no bērniem, jo viņi pieaug un kļūst patstāvīgāki. Otrkārt, esmu pazaudējusi vēlmi kaut ko kardināli mainīt darbā, jo saprotu, ka biznesa lēdija no manis nesanāks un tāpat neko vairāk nesasniegšu.

Apzinos, ka gribu kaut ko savā ikdienā mainīt, bet nevaru aptvert - ko. Griežos kā vāvere ritenī cerībā, ka ritenis salūzīs, bet es pēc inerces aizlidošu kaut kur citā orbītā.