Labi tomēr dzīvot uz cita rēķina 

Šovasar ieplānoju par saviem līdzekļiem dārzam no trim pusēm uzlikt žogu. Visi četri kaimiņi, kuriem tiks daļa no mana jaunā žoga, piekrita. Kur nu nepiekrist, ja nav jāmaksā no savas kabatas.

Viens no kaimiņiem atteica, ka viņam nav laika (un man ir laiks?) sakārtot savu hlamu kaudzi, kas balstās pret žogu un izrakt viņa sētas pusē stādītos vīteņaugus visas robežlīnijas garumā. Nu tad ko - mēs izjaucām veco žogu, plus vēl atkrāmējām žogu no kaimiņa hlamiem, izrakām visus gar sētu augušos vīteņaugus un izravējām nezāles, kas viņa dārza pusē auga līdzās robežai. Tagad mums vēl nāksies aizbērt ar melnzemi padziļu bedri, ko viņš izracis un tā arī pametis uz mūsu kopīgās robežas, kā arī vēl jāsadedzina izrakto vīteņaugu kaudze.

Labi tomēr dzīvot uz cita rēķina.