|
It kā skumji, bet neizbēgami Bērni aizbraukuši saulgriežu brīvdienas svinēt pie saviem draugiem, tāpēc nolēmu pēcpusdienu pavadīt dārzā kopā ar saviem vecākiem. Kaut arī tēvs teic, ka ir samierinājies ar domu, ka mēs dārzā jaucam nost veco stikla siltumnīcu un mūra šķūnīti, ko viņš kādreiz cēlis, redzēju acīs skumjas. Tik daudz darba, laika un cerības ielikts… Šī situācija man atgādina Blaumaņa Indrānus, kur jaunie lauž un zāģē visu, ko iepriekšējā paaudze radījusi. It kā skumji, bet neizbēgami. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
