Suņa Boba efekts

Abas ar meitu Rīgā ieradāmies stundu agrāk pirms teātra izrādes (“Divpadsmit krēsli” recenziju lasīt šeit), tāpēc aizgājām uz ēstuvi. Kopīgā pasēdēšana un, iespējams, arī gardais ēdiens, meitu pamudināja uz atklātību. Viņa sāka stāstīt par savām pašreizējām sajūtām un attiecībām ar draugiem. Teica, ka pēdējās nedēļas laikā ar viņu pēkšņi pārtraucis sazināties kāds ļoti labs draugs. Esot nomainījis kompāniju.

Radušos situāciju salīdzināju ar dēla bērnības vismīļāko mantiņu Suņu Bobu. Vairākkārtīgi viņam tika pirktas jaunas mīkstās mantiņas ar domu, ka tās aizstās veco, saplēsto suņuku. Dažas dienas tas iedarbojās, bet drīz vien dēls atkal atgriezās pie sava Suņa Boba.

Meitu mierināju, ka laiks visu saliks pa vietām. Draugs “pārslimos” jaunās emocijas un pēc laiciņa atgriezīsies pie pārbaudītām vērtībām, jo nostrādās Suņa Boba efekts.

Suņa Boba (šobrīd jau 16 gadus vecs).