Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

© Sanita Nikitenko

zirnis.lv  atbalstam

Kopš 2003. gada regulāri publicējos divos Latvijas žurnālos: „Sievietes pasaule” un „Mājas&Dārzs”. 2005. gada vasarā bija jūtams, ka „Sievietes pasaule” ilgi nedzīvos (tā arī bija - 2005. gada nogalē tika izdots pēdējais žurnāls), tāpēc sagatavoju rakstu augusta numuram un atvadījos. Tajā vasarā pēdējo rakstu sagatavoju arī žurnālam „Mājas&Dārzs”. Kaut arī šis žurnāls toreiz piedzīvoja ziedu laikus, jo lasītāju skaits krasi pieauga, darba atalgojumā (vismaz man) nekas nemainījās. Mani neapmierināja autoratlīdzība, jo divu gadu garumā savu darbu darīju gandrīz pa nullēm. Drīzāk uzskatīju to kā  hobiju un pieredzes gūšanu.

Tā nu sanāca, ka dažus mēnešus paliku bez papilddarba (haltūriņas). Jāatzīst, ka pamatdarbs tai laikā bija skolā. Un te nejauši uzzinu, ka 2005. gada nogalē tiek izdots jauns žurnāls „Ievas Māja”. Nekavējoties redakcijai nosūtīju elektronisko vēstuli ar piedāvājumu sadarboties, un man drīz vien tika dota zaļā gaisma.

Materiāls „Piepogājami atstarotāji” ir mana pirmā publikācija žurnālā „Ievas Māja”. Tajā laikā atstarojošos materiālus ražotāji vēl neiestrādāja ne bērnu ratiņos, ne skolas somās; nebija nopērkamas arī atstarojošās vestes, tāpēc saviem bērniem biju uzmeistarojusi pie apģērba vai somām piepogājamus atstarotājus. Šo ideju arī nopublicēju žurnālā.

Atstarotāji tika veidoti, par pamatu ņemot ceļa zīmju piktogrammas.  Kad tumšajos rudens un ziemas vakaros gājām pāri gājēju pārejai, pie kuras tajā laikā reti kurš autobraucējs apstājās, atlika vien pacelt atstarotāju ar trijstūri (visiem zināms, ka sarkanais trijstūris auto vadītājiem ir kā brīdinājuma signāls), un auto rinda apstājās.