|
Pie tēva slimnīcā Kā var nesajukt prātā? Pakustēties nevar. Paēst caur muti nevar. Elpot caur degunu nevar. Parunāt nevar. Labi, ka mūs dzird un spēj atbildēt kaut ar acīm. Muskuļi kļūst arvien vājāki. Ārsta atvēlētā pusstunda ir par maz, lai paspētu izmasēt un izvingrināt viņa rokas un kājas. Katra diena mazina cerības viņu piecelt no gultas. Un izskatās, ka garo brīvdienu dēļ vēl tādas daudzas novājināšanas dienas priekšā. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
