Īsais augums

Īsais augums jau kopš jaunības manī radījis tikai papildus kompleksus. Skolas un augstskolas sporta nodarbībās, kad stājāmies pēc auguma, biju rindas noslēdzošais posms. Basketbola un volejbola komandas kapteiņi mani izvēlējās kā pēdējo, jo jēgu nesaskatīja. Spēles laikā skraidīju kaut kur pa apakšu, kamēr garākie viens otram ņēma nost bumbu. Tāllēkšanas un augstlēkšanas normatīvos iekļāvos ar grūtībām. Nu pasakiet, kā var pārlekt šķērītē pār 110 cm augstumā uzliktu stieni, ja augumā esi padevusies vien 160 cm? Vienīgais, kas mani sportā glāba – garās skriešanas un slēpošanas distances, rāpšanās pa virvi, izturības (presīte) un akrobātiskie vingrojumi. Kaut lekšana pāri bukam priekš manis arī bija milzīgs pārbaudījums.

Uzsākot darba gaitas lielā uzņēmumā, ātri vien sapratu, ka augsta ranga vadītāja amats nespīd, jo kas tādu sīkaļu klausīs. Stereotipiski pieņemts, ka vadītājam jābūt tādam, ko respektē un no kā nedaudz baidās – lielam, druknam vai fiziski spēcīgam.

Arī šobrīd - strādājot pamatskolā, lielākā daļa skolēnu mani pārauguši jau 7. klasē. Pat ģimenē pēdējā gada laikā esmu kļuvusi pati mazākā.

Šodien atkal pievīla augums… Mūsu kāpņu telpas 4. stāvā nomainījās kaimiņi, līdz ar to sācies remonts. Tika lauztas sienas. Urbja un krītošu sienas gabalu troksnis bija pietiekami skaļš pat manā 2. stāvā. Tā kā dzirdēti nostāsti par izlauztajām nesošajām sienām, nolēmu uzkāpt līdz kaimiņiem, lai strādniekiem pavaicātu, ko viņi dara. Protams, ka pret troksni iebildumu nebija, jo remonts paliek remonts. Durvis atvēra drukns (droši vien svarā pāri 100 kg), gara auguma vīrietis, kuram biju līdz padusēm. Kā draudīgs lācis tas raudzījās uz leju, tas ir uz mani, kad balsij trīcot (laikam tomēr sabijos) apjautājos, kādas sienas viņi jaucot nost…

Tomēr īsajam augumam ir arī viena priekšrocība – varu vīram klēpī saritināties kā mazs kaķēns. Brrr! Tikko iedomājos, kā es šādi izskatītos pensijas vecumā. Vecmamma sēž vecpapam klēpī.

Mantojums

Es: “Citi vecāki bērniem mantojumā atstās māju, bet es atstāšu savus autordarbus.”

Meita: “Labāk gribētu māju. No zirņa nepaēdīsi.”