Vai tiešām ābols no ābeles tālu nekrīt?

Tā vien šķiet, ka mans ābols ir nokritis no kaimiņu dārza ābeles. Ar to es tikai gribēju teikt, ka es un meita esam pilnīgi atšķirīgas.

Ceļojumā nepieciešamās mantas apzināju jau vairāk kā nedēļu pirms ceļojuma. Datorā izveidoju sarakstu, izdrukāju un noliku redzamā vietā, lai turpmākajās dienās varētu to papildināt. Laicīgi sapirku visu nepieciešamo, un ceļojuma koferi kaujas gatavībā saliku jau divas dienas iepriekš.

Turpretim meita par savu koferi nelikās ne zinis pat pēdējā vakarā. Uz jautājumu: “Kad tu beidzot to kārtosi?”, ko desmitiem reižu uzdevu visas dienas garumā, man tika sniegta viena un tā pati izsmeļošā atbilde: “Drīz.”

Kur palicis mans pedantiskais ābols? Kāpēc tas nav nokritis līdzās savai ābelei?

Kofera svars

Kad ceļojuma koferī, gluži kā milzīga nīlzirga mutē, tika iestūķēta pēdējā manta un veiksmīgi aizvilkts rāvējslēdzējs, vīrs nolēma veikt testa mērījumu. Viņš uzkāpa uz svariem, turot smago koferi vienā rokā, bet pēc tam nosvērās bez tā. Par laimi abu mērījumu starpība bija nedaudz mazāka par lidojumā pieļaujamajiem 20 kilogramiem. Pēc tam vīrs vēderaino milzeni nolika istabas vidū un, raugoties uz to, sev dziļdomīgi pajautāja: “Vai tiešām es sveru piecus tādus koferus?”