Rudens burvība

Šonedēļ jau trešo reizi mēroju garo distanču maratonu - 205 km uz Latgales laukiem un 205 km atpakaļ.

Ja braucot uz Igauniju priecājos par sniegbalto apkārtni, tad šodien jūsmoju par Latvijas rīta sauli, kuras staru kūļi spraucās cauri koku slapjajiem zariem, liekot iemirdzēties rasas pilieniem.

Laulības gredzens

Vīramāte neizpratnē jautāja dēlam (manam vīram), kāpēc es laulības gredzenu nēsāju uz kreisās nevis labās rokas zeltneša. Vīrs pateica, ka taisos šķirties. Vīramāte sabijās, jo nesaprata, ka tas ir joks.

Jau no laika gala laulības gredzena nēsāšanas “noteikumiem” neesmu piegriezusi vērību. Pirmos 15 gadus uzskatīju to kā traucēkli, tāpēc uz pirksta liku tikai tad, kad devos ārpus mājas. Pārējo laiku gredzens nogulēja uz spoguļa plauktiņa. Tikai pēdējos 7 gadus laulības gredzenu nēsāju patstāvīgi. Pie tam, pretēji sabiedrības uzskatiem, - uz kreisās rokas, jo atrodoties uz labās rokas, tas traucēja veikt ikdienas darbus.

Starpcitu, vīrs savu laulības gredzenu vēl joprojām (22 gadus), pārnākot mājās, gluži kā āra drēbes novelk nost un noliek uz plauktiņa.