Kopīgais vakars

Ikdienā diezgan daudz laika mēs visi četri pavadām kopā savā dzīvoklī vai pat vienā iecienītākajā istabā, taču visbiežāk katrs ir iegrimis savā nodarbē. Kaut ko kopīgu pēdējo gadu laikā sanāk darīt aizvien retāk. Ja dēls vēl ir dabūjams manā un vīra bariņā, tad ar meitu ir kā ar bitēm – nekad un neko no viņas nevar zināt, jo draugi vienmēr esot svarīgāki. Tāpēc biju pat pārsteigta, ka šovakar visi četri spējām savākties uz kopīgu galda spēļu turnīru, bet pēc tam visi četri, sasēdušies pie tēva lielā datora, noskatījāmies filmas “Grega dienasgrāmata” 1. sēriju.

Šo dažu kopā pavadīto stundu laikā manī uzjundīja nostaļģija pēc pagātnes, kad bērni bija mazi, un šādi kopīgie pasākumi bija mūsu ģimenes ikdiena.