Ziemassvētku vecītis: Neilgi pirms Ziemassvētkiem ar mums visiem četriem notika interesants atgadījums. Vai gribat to uzzināt (vēršas pie skatītājiem)? Tad skatieties un klausieties.
(Neliela pauze, lai visi personāži paspētu sakārtoties). Zem galda, lai nebūtu redzama, paslēpusies Lellīte Lolīte. Ziemassvētku vecītis sēž pie galda un darbojas ap vēstulēm un aploksnēm, bet Rūķis stāv līdzās un darbojas ap dāvanu kasti.
Rūķis: Cik labi, ka tā ir pēdējā dāvana. Es tā piekusu! (smagi nopūšas un noslauka sviedrus no pieres). Vēl tikai jāuzslauka grīda.
Rūķis paņem slotu un dungodams sāk slaucīt grīdu. Tad paceļ uz augšu galdautu, lai top redzama Lellīte Lolīte.
Rūķis: Vai (iekliedzas)! Te kaut kas zem galda nokritis!
Lellīte Lolīte: Tā esmu es - Lellīte Lolīte.
Rūķis palīdz no galda apakšas izlīst Lellītei Lolītei.
Rūķis: Tad jau sanāk, ka viens bērns palicis bez dāvanas!
Ziemassvētku vecītis: Jāpalūko sarakstā (skatās garā sarakstā, ar pirkstu velk līdzi un lasa). Rotaļu mašīna tika Andrejam, pasaku grāmata – Annai, svilpīte – Ansim... Ak, mēs aizmirsām Agnesi! Viņai domāta Lellīte Lolīte.
Rūķis: (vēršas pie Lellītes Lolītes) Tev nu gan ir dīvaini mati, bet tas nekas, gan jau Agnesei patiks.
Agnese uznāk uz skatuves (atrodas savās mājās). Ziemassvētku vecītis kopā ar Lellīti Lolīti dodas pie Agneses. It kā pieklauvē pie durvīm. Tuk, tuk, tuk.
Agnese: Kas tur ir?
Lellīte Lolīte: Tava Ziemassvētku dāvana.
Agnese nicinoši paskatās uz Lellīti Lolīti.
Agnese (vēršas pie Ziemassvētku vecīša): Vai tu ātrāk nevarēji atvilkties? Un ko tu atnesi? Lelli! Pē! Es vēstulē taču biju rakstījusi, ka gribu MP5 atskaņotāju! Vari vākties prom.
Ziemassvētku vecītis pašūpo galvu un aiziet prom.
Agnese: Kāda neglīta lelle ar oranžiem burkānu krāsas matiem. Man viņa nepatīk! Izmetīšu laukā pa logu.
Agnese Lellīti Lolīti pagrūž; it kā aizmet.
Lellīte Lolīte (notupusies; raud, šņukst): Es viņai nepatīku! Viņai nepatīk mani mati!
Spārnus plivinot, pie Lellītes Lolītes piestiedzas balodis Dūja.
Balodis Dūja: Bet man tu patīc. Arī mati tev ir ļoti skaisti. Neraudi! Labāk aizvedīšu tevi atpakaļ pie Ziemassvētku vecīša. Vai gribi?
Lellīte Lolīte: Jā (pieceļas; noslauka asaras)!
Lellīte Lolīte un balodis Dūja aiziet.
Rūķis (vēršas pie publikas): Jūs droši vien vēlaties zināt, kas notika ar Agnesi? Nākamajā dienā viņa saņēma pasta sūtījumu (paņem no galda ar lenti pārsieto dāvanu kasti un noliek uz grīdas netālu no Agneses).
Agnese pietupjas pie dāvanu kastes. Uz tās pamana zīmīti. Paņem to.
Agnese: Pie dāvanu kastes pielikta kaut kāda zīmīte. (Skaļi lasa). „Atvaino, ka vakar neatnesu pietiekami labu dāvanu. Šodien sūtu kaut ko labāku. Ziemassvētku vecītis.”
Agnese atraisa banti un atver kasti vaļā.
Agnese (pārsteigta izņem no kastes žagarus): Bet tie taču žagari (sāk raudāt)!
Rūķis: Agnese saprata savu kļūdu un drīz vien atrakstīja Ziemassvētku vecītim atvainošanās vēstuli, bet Lellīte Lolīte un balodis Dūja tagad dzīvo pie mums.
|