Tūve Alsterdāla “Mēs zinām, ka atceries”02.06.2023.Tēma: ŠIS UN TAS → Vērtējumi un atsauksmes → Grāmatas
Grāmatu nopirku pa ceļam uz laukiem kā brīvdienu lasāmvielu. Kamēr lasīju, šķita interesanta, saistoša, taču pēc dažām dienām, kad nolēmu uzrakstīt atsauksmi, bija jāpiedomā, lai atcerētos notikumu gaitu. Pēc 20 gadu prombūtnes Ūlofs atgriežas dzimtajā pilsētā. Te viņš nav gaidīts, jo Ūlofa vārds saistās ar kādu nepatīkamu atgadījumu. Kad puisim bija 14 gadi, viņš atzinās, ka izvarojis un noslepkavojis 16-gadīgo skaistuli Līnu. Meitene pazuda, bet līķis tā arī netika atrasts. Toreiz no puiša novērsās visi - arī ģimene. Ja nemaldos, tad viņš tika nosūtīts uz internātu. Tā nu sagadījās, ka Ūlofs savu dzimto māju apciemo tieši tajā laikā, kad notikusi tēva slepkavība. Pagātnes noziegums vīrietim uzlicis slepkavas zīmogu, padarot viņu par galveno aizdomās turamo. Izmeklēšanu veic vietēja policiste Eira, kas, izmeklējot tagadnes notikumus, pamazām gaismā sāk izcelt senākas lietas. Viņa gatava uzzināt patiesību, pat, ja tā skar tuvus cilvēkus.
Citāti “Neviens nespēj glabāt cita noslēpumu.” “Mīlestība nāk un iet, bet draudzība nebeidzas.” “To, kas visvairāk biedējis, jau cilvēks reti aizmirst.” “Iniciatīvas uzņemšana smadzenēm ir sarežģīts process, un tā ir viena no pirmajām lietām, ko tās vairs nespēj paveikt.” “Savus tuviniekus parasti nemēdz tā atkailināt citu acīm.” |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |