Sagatavošanās. Viesnīcu rezervēšana 2005. gada vasarā abi ar vīru nospriedām, ka beidzot pienācis laiks kopā ar bērniem paceļot ārpus Latvijas robežām. Dēlam tovasar nosvinējām 3 gadu jubileju, bet meita bija jau 6 gadus veca. Kā galveno ceļojuma mērķi izvēlējāmies Klaipēdas delfinārija apmeklēšanu. Tā kā Klaipēda atrodas samērā netālu, negribēju aprobežoties ar 1 vai 2 dienu braucienu, tāpēc ieplānoju ceļojumu 4 dienām. Kā pirmo nakšņošanas vietu izvēlējos Liepāju. Tajā laikā vēl nebija viesnīcu rezervēšanas sistēma www.booking.com vai arī es vienkārši par tādu neko nezināju, tāpēc informāciju par viesnīcām meklēju internetā uz dullo. Pilsētas centra viesnīcas šķita pārāk dārgas, tāpēc rezervēju istabiņu hostelī netālu no jūras. Otro un trešo nakti bija paredzēts pavadīt Palangā. Diemžēl visas viesnīcas, par kurām atradu informāciju internetā, bija aizņemtas. Sameklēju viesu māju Kretingā, kas atrodas apmēram 10 km no Palangas un 25 km no Klaipēdas.
Galvenā pirmās dienas pieturvieta – Zoodārza filiāle “Cīruļi” (Kalvenes pagasts, Aizputes novads), kurā aplūkojām gan savvaļas dzīvniekus, gan mājdzīvniekus. Bērniem patika, ka pa taciņu kopā ar apmeklētājiem pastaigājās pīles un zosis. Puika, protams, nespēja noturēties un mājputnus nedaudz patrenkāja. Laikam kā sodu vēlāk dabūja nelielu traumu – rotaļu laukumiņā iespieda pirkstu no koka izveidotā gulbītī. Vēl palicis prātā plēsīgo putnu komplekss, kā arī tas, ka gājām apkārt vilku mežam, ar domu ieraudzīt vilkus. Meitai par prieku - ieraudzījām.
Tālāk ceļš veda uz Liepāju. Pastaigājām pa pilsētas centru un devāmies uz Piejūras parka bērnu laukumiņu, bet pēc tam uz jūru. Liepājas Piejūras parka bērnu laukumiņš. Vakarā braucām uz hosteli Liepājas ziemeļu daļā. Mums tika iedalīta “ekskluzīva istaba”, jo tajā, atšķirībā no pārējām, bija ierīkota dušas telpa. Smieklīgākais, ka agrākā sienas skapja vietā. Tualete gan atradās koridora otrā galā.
Palangā vispirms aizbraucām līdz Dzintara muzejam (Vytauto 17) un izstaigājām Palangas Botānisko parku (Vytauto 15). Pēc tam pastaigājāmies pa centrālo gājēju ielu (J. Basanavičiaus gatve) līdz koka tiltam, kas iestiepjas jūrā. Bērni izpriecājās dažādos karuseļos un papluņčājās jūrā. Vakarpusē vizinājāmies ar velotaksi.
Tajā dienā mēs pirmo reizi dzīvē ieraudzījām muzicējošus indiāņus krāšņos tērpos. Tas atstāja tik emocionāli pozitīvu iespaidu uz bērniem, it sevišķi dēlu, ka nopirkām disku ar indiāņu atskaņoto mūziku. Vēl joprojām – daudzu gadu garumā šo disku klausāmies ik reizi, kad ar mašīnu braucam uz Latgales laukiem. Tā jau iegājusies tradīcija. Dažus gadus vēlāk pēc šī ceļojuma, Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgū pēc bērnu lūguma nopirkām no dažāda garuma niedrēm izgatavotu stabuli, kas pēc skaņas līdzinās indiāņu pūšamajam instrumentam. Tā kā meita spēlē flautu, viņai vienīgajai izdodas izvilināt kaut cik sakarīgu meldiņu no šīs niedru stabules. Vakarā braucām uz Kretingā sarunāto naktsmītni. Par to, ka naktsmītni neizdevās atrast Palangā, neskumām, jo no Palangas līdz Kretingai jābrauc tikai nedaudz vairāk kā 10 km.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
||||||||
Aizkulises
Novērtējuma apzīmējumi:
Dažus gadus vēlāk pēc šī ceļojuma, Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgū pēc bērnu lūguma nopirkām no dažāda garuma niedrēm izgatavotu stabuli, kas pēc skaņas līdzinās indiāņu pūšamajam instrumentam. Diemžēl stabulei nav visi 12 oktāvas toņi, tāpēc nav iespējams nospēlēt jebkuru melodiju. Tā kā meita spēlē flautu, viņai vienīgajai no šīs stabules izdodas kaut ko sakarīgu izvilināt.
Nidā ar darba kolēģiem atpūtos 1997. gadā. Toreiz tirdziņā par piemiņu nopirku no koka izgrebtu rūķi.
Šajā ceļojumā - 2005. gadā – Nidas tirdziņā par piemiņu nopirku no ādas un bērza tāss veidotu kārbiņu. Tās iekšpusē (nezinu gan kādā tehnikā) uz bērza tāss izveidots reljefains attēls ar diviem lāčiem. |