Jūdžina O’Nīla autobiogrāfiska ģimenes drāma, par kuru pagājušā gadsimta 50-tajos gados saņemtas Tonija un Pulicera balvas.

Vienas dienas garumā – no rīta miglas līdz nakts miglai – skatītājs tiek iepazīstināts ar četru cilvēku ģimenes stāstu. Viņi it kā mīl viens otru, bet tai pat laikā nerodas pārliecība, ka lugas varoņi viens ar otru spējīgi līdz galam saprasties, jo gadi līdzi nesuši dzīves laikā iegūto sāpi, aizvainojumu un atkarību. Māte jūtas vientuļa. Tēvs nespēj pārvarēt skopumu. Jaunākais dēls – smagi slims, bet vecākais dēls – vecāku kaunatraips.

Aktierspēle laba, bet luga izstiepta par garu (3 stundas). Bija brīži, kad aizvēru acis un jutu, ka tūlīt, tūlīt iemigšu. Precīzi nezinu lugas vecumu (~70 gadi), taču, kaut gan tā skar mūžam aktuālo tēmu par ģimenes attiecībām, jūtama pagājušā gadsimta dvaša. Tagad ir citi laiki un cits dzīves temps, kaut jāatzīst, ka problēmas līdzīgas.