Ērču rekords

Braucām ar riteni garām meža zemeņu vietām. Nolēmu salasīt pāris odziņas, lai vakarpusē panašķojoties, uzbērtu virsū saldējumam. Pieliecos un sāku lasīt. Matus glāstīja garās smilgas. To šogad saaudzis pamatīgi daudz. Pēkšņi zem kreisās acs sajutu kaut ko kustamies. Notraucu ar plaukstu. Pār ķermeni pārskrēja tirpas, jo ieraudzīju, ka pa plaukstu tipina divas ērces. Momentā sāku purināt matus un vilkt nost kreklu. Trešā ērce atradās zem krekla. Nepakautrējos. Sāku vilkt nost un purināt arī sporta šortus. Vīrs pārsteigts iesaucās: “Tu pat mani pārspēji!” Viņš parasti ir tas, kuru iemīļojušas ērces. Neskaitāmas reizes tās rāpās augšup pa viņa spalvainajām kājām. Vienā reizē uz vīra bija pat divas ērces. Taču mani šodien vienā reizē apciemojušas trīs ērces. Un pie tam apmaiņā pret nieka trīsdesmit meža zemenītēm.

Atmetu malā visas garā riteņbraukšanas ceļojuma ieceres un ātrā tempā traucos mājup, lai kārtīgi izķemmētu matus un ielīstu dušā. Visu ceļu bija sajūta, ka pa mani rāpo nelūgtie asinssūcēji.