|
Lauku pirtī Kamēr vīrs ar dēlu pērās, gulšņāju pirts priekšnamā uz dīvāna un lasīju grāmatu, paralēli ieklausoties arī viņu sarunā. Pa jumtu kapāja pamatīgs lietus. Vai pēc pirts būs kāda jēga slaucīties? Tāpat, aizejot līdz mājai, palikšu slapja. Sakarsušie iznāca no pirts, atvēra priekšnama durvis, līdz ar svaigumu man uzvēdot virsū pāris odus, un izgāja lietus gāzienā atveldzēties. Tā tur tumsā divi stāvēja, labsajūtā pacēlušu rokas uz augšu it kā Visumam ko lūgtos. Kaut kur tālumā, izgaismojot melnās debesis, zibeņoja. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
