Vairākas slepkavības, kurām, kā izrādās, ir viena saikne ar pusaudzi Rozi un no ūdens dzīlēm zvejas tīklā izvilkto lelli. Kriminālromāns likās saistošs un interesants līdz mirklim, kamēr visi notikumi (apmēram pēdējās 50 lappusēs) straujā tempā sāka noskaidroties. Kaut gan jāatzīst, ka lasāmo mierīgi varēju nolikt malā, lai turpinātu lasīšanu citā laikā.
Citāti “ (..) joprojām ticēja, ka pieaugušie zina atbildes uz visiem jautājumiem. Pavisam drīz pienāks laiks, kad viņa tā vairs nedomās.” “Lielākā daļa no mantām, ko cilvēks sava mūža laikā uzskata par vērtīgām, citiem neko nenozīmē. Trūkst jebkādas piesaistes, tāpēc tās redzamas īstajā gaismā – bezvērtīgas un neievērojamas.” “Klusums ir vislabākais veids, kā piedabūt sarunbiedru kustināt mēli.” “(..) kājās uzmaukusi kurpes ar pārmērīgi augstiem papēžiem. Ja sievietei ienāktu prātā izlaist danci pa dārzu, tad tas beigu beigās būtu sacaurumots kā dušas galviņa.” “Tu taču zini, ka sociālie tīkli nav nekāds logs uz cilvēka īsto dzīvi. Tas pat nav atslēgas caurumiņš. Drīzāk jau tu skaties teātra izrādi, kuras nosaukums varētu būt: Mana dzīve – tāda, kādu es to vēlētos.” “No viņa stipri vēdīja amerikāņu veļas mazgājamā līdzekļa aromāts, kas noteikti kļūs smacējoši, ja sanāksme ievilksies. Sevišķi, ja tai pievienosies (..) asais pēcskūšanās losjons.” “Uz dīvāna galdiņa stāvēja atvērta sarkanvīna pudele (..), un tukšās alus bundžas rindojās tai apkārt, it kā aizstāvētu savu karalieni kaut kādā delīrija šahā.” |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |