Divas savā starpā “karojošas” frontes

Pirms divām dienām meita tika novakcinēta otro reizi. Šodien feisbukā savai bildei klāt pievienoja tekstu, ka viņa ir vakcinēta. Kāda dievbijīga draudzenes māte atļāvās ierakstīt nekorektu komentāru. Ikdienā nemēdzu apmeklēt feisbuku, taču šoreiz nolēmu meitu aizstāvēt, uzrakstot sievietei atbildi – “Kas grib, tie vakcinējas un, kas negrib, tie nevakcinējas. Iesaku katram personīgās domas atstāt pie sevis un pretēji domājošajiem neuzbāzties ar savām dogmām.”

 

Aizspogulijā

Ieskatījos telefona kamerā kā spogulī un nodomāju: “Vai tiešām es tik slikti izskatos, vai arī tā ir tikai tāda ilūzija?”

 

Normāli un nenormāli laika griežos

Pastaigājos pa mežu. Garām raitā solī pagāja kāds vīrs, pie sevis skaļi runādams. Manā bērnībā un jaunībā viņš tiktu uzskatīts par jukušu, un apkārtējie izvairītos. Mūsdienās skaļa runāšana vienatnē skaitās pilnīgi normāla parādība, jo, iespējams, ka notiek saruna, izmantojot bluetooth austiņas.

Pastaigas laikā domas raisīties raisījās, tāpēc nolēmu uzskaitīt pēc iespējas vairāk situāciju un lietu, kas mūsdienās šķiet normāli, bet pirms 30-50 gadiem – nebija pieņemami.

1. Iepriekš aprakstītais vienatnē runājošais cilvēks.

2. Apģērbtie suņi. 70-tajos gados mūsu pilsētā dzīvoja kāda večiņa, kas ziemā savam sunim vilka mētelīti. Par to mūžīgi visi garāmgājēji vīpsnāja un ironiski izteicās.

3. Gumijotās kedas. Atceros, kā tās lielā kaudzē mētājās apavu veikalu kastē. Maksāja 3 rubļi un 50 kapeikas. Tika valkātas tikai fizkultūras stundās vai arī galīgākajos laukos. Lai gan tajā laikā bija grūti iegādāties normālus apavus, kā ikdienas apavi kedas pavisam nekotējās, jo skaitījās prastas. Tagad ar tādiem gumijas apaviem redzami jaunieši pat ziemas laikā.

Ilustratīvs materiāls no interneta, jo man pašai tāds “dārgums” nav saglabājies.

4. Sieviete pie stūres. 1987. gadā – 17 gadu vecumā – ieguvu B un C kategorijas vadītāja tiesības. Veči (domāti – vīrieši) kaklus izmežģīja garām braucot un redzot, ka pie stūres sēž tāds jauns skuķis. Tajā laikā salīdzinoši maz sievietes bija ieguvušas vadītāja apliecības, tāpēc arī piesaistīja uzmanību.

5. Ar slēpju nūjām, bet bez slēpēm. Ja vēl pirms 10 gadiem nūjošana skaitījās salīdzinoši jauns sporta veids, tad manā bērnībā par staigāšanu apkārt ar vienām pašām slēpju nūjām, droši vien bez smieklu šaltīm neiztiktu.

6. Izretinātās puķu dobes. Priecājos, ka mūsdienās sabiedriskajās vietās iekārtotas skaistas puķu dobes, kuras neviens neapskādē. Pirms pāris gadu desmitiem no pilsētas puķu dobēm lielākā daļa stādījumu pa kluso tika izrakti, lai aiznestu uz saviem dārziem, kapiem vai arī pārdotu. Toreiz grieztos ziedus zaga pat no svaigas kapa vietas.

7. Viens televizors uz visiem. Ja bija tā laime agrākos laikos tikt pie televizora, tad visa ģimene bija spiesta skatīties vienu un to pašu programmu. Tagad katram ir savs dators, planšete, telefons. Bieži pat televizors vairs netiek izmantots.