|
Sapnis Uzgāju uz balkona, kas atradās augstāk par piekto stāvu. Atbalstījos pret metāla margām, bet tās no vecuma bija sarūsējušas, tāpēc saliecās, nolūza un nokrita lejā. Balkona grīda sāka šūpoties. Es nogūlos uz vēdera un saucu vīru palīgā, bet viņš mani nedzirdēja. Beigās balkona grīda nolūza, un es kopā ar to kritu lejā… Kā par brīnumu izdzīvoju. Un tad pamodos. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
