Varakļāni

Aizvedu vīramāti mini ekskursijā uz Varakļāniem, kur pirms vairāk kā 30 gadiem viņa strādāja pienotavā. Tajā pašā ēkā atradies arī dienesta dzīvoklis. Apstaigājām apkārt nu jau aizaugušajam graustam un pa izsistajiem logiem ielūkojāmies mana vīra bērnības dzīvesvietā. No tiem laikiem vēl saglabājusies krāsns un uz vienas sienas līdz galam nenoplēstas tapetes. Nemaz iepriekš nezināju, ka šī pussagruvusī ēka lielceļa malā agrākos laikos ietilpa Varakļānu muižas pils kompleksā, jo te esot bijis zirgu stallis.

Varakļāniem cauri esmu braukusi jau kopš bērnības, jo mana omīte dzīvoja Viļānos. Ja tā godīgi, tad Varakļānos šo gadu laikā es kā caurbraucēja nekādas kardinālas izmaiņas neesmu manījusi. Savests kārtībā pilsētas centra skvērs un estrāde, skolas pagalmā tapis jauns sporta laukums, nosiltinātas dažas daudzīvokļu mājas, nedaudz uzprišināts parks, kā arī savests kārtībā galvenais ceļš. Viss pārējais izskatās tāpat, kā apmēram pirms 45 gadiem.