Laukos

Kaķis uz laipiņas laiskojās vakara saulē. Es līdzās lasīju grāmatu. Kūkoja dzeguze. Kāds kaimiņš tālumā ar pļaujmašīnu pļāva zāli. Pie auss sīca ods un laidelējās muša. Putni, viens otru pārkliedzot, vingrināja savas balsis. Vējā iečabējās koku lapas. Ierējās kaimiņu suns. Tālumā iemāvās nu jau šī ciemata retums – govs. Garām pa ceļu aizbrauca mašīna. Dīķī iekurkstējās vardes. Vīrs ar izkapti, kas ik pa laikam iecirtās kādā akmenī, pļāva zāli. Tik daudz skaņu tādā mazā laika sprīdī. Kaķis nelikās tās dzirdam. Viņš turpināja gulšņāt.

Vīram jautāju, vai pa trim dienām, ko pavadījām Latgales laukos, viņš ir atpūties.

Vīrs: “Fiziski – nē, bet garīgi – gan.”