No 5 zirņiem piešķiru

Grāmatas autors ir neiroķirurgs, kas rezidentūras pēdējā gadā (36 gadu vecumā) uzzina, ka viņam ir plaušu vēzis. Neskaitāmas reizes Pols saviem pacientiem operējis vēzi un izskaidrojis bīstamās operācijas sekas, bet nu viņam pašam nākas cīnīties ar vēzi. Cik ilgi viņam atlicis dzīvot? Vai paspēs šajā laika posmā kļūt par tēvu un izjust ģimenisku laimi?

Pirms medicīnas studijām Pols ieguvis maģistra grādu angļu literatūrā, tāpēc, uzzinot savu diagnozi, viņš nolemj darīt to, kam bija plānojis ar laiku pievērsties – rakstīt. Savā grāmatā viņš apcer tādus jēdzienus kā dzimšana, dzīves jēga un nāve.

Grāmatā ir daudz vērtīgu citātu.

 

Citāti par ārsta profesiju, medicīnu

“Vienmēr biju iztēlojies, ka ārsta darbs ir kaut kas līdzīgs divu dzelzceļa posmu savienošanai, kas ļauj pacientam droši turpināt ceļu.”

“(..) galvenais ārsta pienākums ir nevis atvairīt nāvi vai atgriezt pacientus iepriekšējā dzīvē, bet uzņemties atbildību par cilvēkiem, kuru dzīvi ir izpostījusi slimība, un palīdzēt viņiem ar skaidru skatienu uzlūkot savu esību un saskatīt tajā jēgu.”

“Kā ārsts biju aktīvais elements, darītājs, kā pacients – pasīvs, notiekošajam pakļauts nekas.”

“Ārstam ir noteikts priekšstats par to, kā jūtas viņa pacienti, bet patiesu izpratni var gūt tikai tad, kad pats esi nokļuvis viņu ādā.”

“Parasti ārstiem ir visai niecīga izpratne par to, kādas elles mocības pārcieš viņu pacienti.”

“(..) slogs dara mediķa profesiju svētu un neiedomājami grūtu: cita cilvēka krusts reizēm ir pārāk smaga nasta.”

“Traģēdijas virumu vislabāk iebarot pa karotītei. Tikai neliela daļa pacientu pieprasa visu informāciju uzreiz; lielākajai daļai vajag laiku, lai tiktu ar to galā.”

“Kad skalpelis ir bezspēcīgs, ķirurga vienīgais instruments ir vārdi.”

“Daudzi uzskata, ka tieši līķu secēšana pārvērš cildenus ideālistus par biezādainiem, augstprātīgiem ārstiem.”

“(..) medicīna vispār ir ielaušanās intīmā teritorijā. Ārsti iekļūst organismā visos iespējamos veidos, redz cilvēkus pašās intīmākajās situācijās, bezpalīdzīgus un nobijušos. Viņi palīdz cilvēkam nākt pasaulē un ir klāt, kad viņš to pamet.”

“Izrādās, arī ārstiem ir vajadzīga cerība.”

 

Citāti par sajūtām vēža slimības laikā

“Smaga slimība nevis vienkārši maina dzīvi, tā satriec to sīkās druskās.”

“Izplatīts rīcības plāns vēža gadījumā ir pamest darbu, pavadīt laiku ar ģimeni un gatavoties nāvei.”

“Uzzinājuši par vēzi, daudzi pamet darbu, bet citi velta tam visu savu laiku (..) Gan viena, gan otra pieeja ir pilnīgi normāla.”

“(..) slimības laikā (..) jutos tā, it kā man būtu atņemta kredītkarte un jāmācās taupīt katru centu.”

“(..) ik diena attālina mani no pēdējās krīzes, bet tuvina nākamajai, kurai agri vai vēlu sekos nāve. Varbūt tas notiks vēlāk, nekā domāju, bet noteikti ātrāk, nekā gribētos.”

“(..) vēzis savā nežēlībā laupa ne vien laiku, bet ari enerģiju, krietni vien ierobežojot sava upura iespējas.”

“Naudai, statusam un citām (..) tukšībām vairs nav nekādas nozīmes: tā ir vien bezjēdzīga dzīšanās pakaļ vējam.”

 

Citāti par dzīvi, tās jēgu

“Greiems Grīns reiz teica, ka mēs izdzīvojam dzīvi pirmajos divdesmit gados un pārējie ir tikai to atspulgs.”

“(..) ar dzīvību, nāvi un jēgu saistīti jautājumi, ar kuriem agri vai vēlu saskaras ikviens cilvēks, parasti rodas tieši medicīniskā kontekstā. Kritiskās situācijās mēs neizbēgami pievēršamies pārdomām par filozofiskiem un bioloģiskiem jautājumiem.”

“(..) smadzenes nodrošina mūsu spēju veidot attiecības un piešķirt dzīvei jēgu. Bet reizēm tās mūs pieviļ.”

“Tieši cilvēku saskarsme ir dzīves jēgas pamatā (..)”