No 5 zirņiem piešķiru

Romāns līdzinās zupai, kurā naivs nemākulis sametis visu iespējamo, cerēdams -, jo būs vairāk ingredientu, jo sanāks garšīgāk. Neesmu izvēlīga, bet diemžēl man šī zupa negaršoja. Pliekana, no vairākkārtīgi izmantotiem pusfabrikātiem un bez asumiņa. Vairākas reizes nācās uzsildīt, lai piespiestu to turpināt apēst līdz galam.

Lasot pieķēru sevi pie domas, ka teksts drīzāk atgādina saldsērīgas melodrāmas sižetu, ko varbūt kā filmu es arī noskatītos, taču kā romānu nespēju lasīt. Nepaņēma, neaizrāva un neizraisīja līdzjūtīgas emocijas. Ilgi nespēju izlemt, vai palikt pie sākotnējā vērtējuma 2 ½ zirņi vai saistībā ar to, ka skarta jūtīga veselības tēma, pacelt vērtējumu uz 3 zirņiem.

Romāns ir par divām raksturā pilnīgi atšķirīgām 40-gadniecēm, kas draudzējas jau kopš skolas sola. Katerīna (Kate) ir haotiski radoša būtne, kas ar savu aktivitāti un pozitīvismu droši ierindojas sabiedrības dvēseles kategorijā. Viņai patīk dominēt un uzspiest savu gribu raksturā vājākajai draudzenei. Savukārt Ludovīka (Ludo) ir bikla, pakļāvīga, uzticama un ar zemu pašvērtējumu, respektīvi, cilvēks, kam pietiek ar mazumiņu un kas nevēlas piedzīvot nekādus kardinālus pārsteigumus.

Kā jau iepriekš teicu, zupā ir samests viss iespējamais – draudzība, uzticība, ziedošanās, varmācība, bērni, vientulība, bizness, slimība, mīlestība, nāve un vēl šis tas. Tikai solīto humora devu gan nesagaršoju.

 

Citāti

“ Ilgi mocījos ar jautājumu, vai klusēšanas ilgums pēc strīda ir tieši proporcionāls izteikto apvainojumu smagumam vai arī tam, cik nopietnas bijušas savstarpējās attiecības.”

“(..) ļauj man tev iemācīt vienu dzīves gudrību: ja tev no kāda cilvēka kaut ko ļoti, ļoti vajag, tad vismaz centies darīt viņam pa prātam… To sauc par iztapšanu, un tā ir ļoti svarīga māksla! Visu attiecību pamats…”

“(..) ģimene cilvēkam ir kā pamats zem kājām! (..) Vienmēr vari rēķināties ar morālu atbalstu un palīdzību!”

“Nauda un draudzība nav savienojami jēdzieni.”

“Mani arvien burtiski smacēja šīs samākslotās situācijas, kad svētku dienās tu formas pēc viesojies pie radiem, kaut īstenībā gribētu atrasties jūdzēm tālu, un kad, beidzoties pusdienu maltītei, kura bijusi vienīgais pulcēšanās iemesls, visi tēlo interesi cits par citu.”

“Veids, kādā mēs kļūstam pieauguši, ir garumgara mēģinājumu un kļūdu virkne.”

“Nu kāpēc mums, cilvēkiem, ir tik svarīga uzvara pār otru cilvēku, viņa pakļaušana.”

“Ja izdodas sevi pārliecināt, ka nepatīkamais tev ir vienaldzīgs, ar to var sadzīvot.”

“Vīrietim, kas vienreiz jau atļāvies izturēties pret sievieti ar necieņu vai bijis varmācīgs, nav atpakaļceļa.”

“Kad cilvēks reiz ir izdarījis kādu izvēli, tai seko nākamās, un tad atpakaļceļa vairs nav (..).”

“Tātad, pārfrāzējot Darvina teoriju, - izdzīvo nevis stiprākā, bet nelietīgākā suga.”

“Nu kāpēc es biju izvēlējusies darbu bankā, nevis slimnīcā? Vismaz būtu iemācījusies amatu, no kura kādam ir labums, nevis kļuvusi par līdzdalībnieci oficiāli atļautā cilvēka apzagšanā; tur, slimnīcā, man varbūt pateiktos par dzīvības glābšanu, turpretī bankā man bija jāuzklausa aizkustinošā klienta pateicība par to, ka esmu viņam piešķīrusi kontu ar smieklīgu 0,01 uzkrājuma procentu.”

“Mēs pastāvīgi dzīvojam ciešā tuvībā ar nāvi, bet par to nedomājam, un tikai tad, kad tās ledainā elpa mums pieskaras, piepeši aptveram, cik viss ir nedrošs, zūdošs, cik esam neaizsargāti, un pēkšņi kļūstam atvērti un uzticīgi, un vēršamies pie Dieva, eņģeļiem un kristāliem.”

“Vientulība ir tikai pašaizsardzības veids, neviens labprāt nedzīvo pilnīgi bez jebkādiem sakariem ar ārpasauli; ja esi pamēģinājusi dalīt savu personisko telpu ar cietiem cilvēkiem un tev tas ir iepaticies, pēc tam ir grūti iztikt bez citu sabiedrības.”

“Ar tuviem cilvēkiem un ģimenes locekļiem jau tā ir: ja viens iekuļas sūdos, tad sūdi ir visiem.”

“Laiks un ātrums mums visiem jau kļuvis par apsēstību.”

“(..) apstākļos, kad jāpaļaujas vienīgi uz saviem spēkiem, cilvēkam pēkšņi atklājas agrāk nenojaustas drosmes un attapības rezerves.”

“Tā ir! Augstskolās pa lielākai daļai studē par prieku vecākiem.”