Romānu “Zvaigžņu dāvātāja” biju iesākusi lasīt krievu valodā pirms apmēram diviem gadiem, taču lasīšana rīderī (e-book reader) man nešķita pietiekami ērta, tāpēc, izlasījusi vien ceturto daļu, romānu pametu. Iespējams, ka lasīšana krievu valodā neritēja tik raiti kā dzimtajā valodā, un arī grāmatas sākumdaļā aprakstītie notikumi nešķita pārāk saistoši, kaut izlasīto es samērā labi atcerējos pat pēc tik ilga laika. Taču, ieraugot šo romānu grāmatnīcas plauktā latviešu valodas tulkojumā, bez liekas apdomāšanās nopirku. Un nenožēloju. Grāmatu caurvij divas galvenās varones – brīvdomātāja Mārdžerija un nelaimīgi precējusies Alise. Viņas ap sevi pulcē vairākas sievietes, kļūstot par ceļojošajām bibliotekārēm un kopīgi iesaistoties cīņā par sieviešu līdztiesībām. Autore lasītāju iztēlē izvadā pa Kentuki kalnaino apvidu, kur katru dienu, neskatoties uz laikapstākļiem, vairākas stundas jājot, pavada bibliotekāres cēla mērķa labad -, lai apkaimes iedzīvotājiem piegādātu grāmatas un žurnālus. Neskatoties uz dažādiem starpgadījumiem, šī grāmata izstaro labestīgu auru, parādot, kā draudzība palīdz visām “grāmatu meitenēm” atbrīvoties no aizspriedumiem un kļūt drosmīgākām. Romāns balstīts uz patiesiem notikumiem. No 1935. līdz 1943. gadam Amerikas Savienotajās Valstīs darbojās Ceļojošo bibliotēku programma.
Citāti “Nav svarīgi, cik gudra, cik attapīga tu esi, cik ļoti paļāvīga – tik un tā viens stulbs tēviņš ar ieroci rokās var jebkurā brīdī tevi iedzīt stūrī.” “Vislabākais veids kā izdzīvot, ir pārāk neaizdomāties par lietām un notikumiem.” “Zini, kas ir vissliktākais, kad vīrietis tev iesit? (..) Ne jau sāpes. Tas, ka tikai tajā brīdī tu saproti, ko tas īsti nozīmē – būt sievietei. Un nav svarīgi, cik gudra esi, cik labi spēj aizstāvēt savu viedokli un cik daudzās jomās esi pārāka par viņiem. Tikai tajā brīdī tu saproti, ka vīrietis tevi jebkurā brīdī var apklusināt ar dūri.” (..) daži notikumi mūsu dzīvē ir kā dāvanas, kas paliek ar mums pat tad, ja nedrīkstam tās paturēt.(..) Varbūt mēs nedrīkstam prasīt no dzīves neko vairāk kā vien apziņu, ka tāds skaistums pastāv.” “No jebkuras situācijas var atrast izeju. Iespējams, negodīgu. Iespējams, pēc tam jutīsies tā, it kā zeme būtu pašķīrusies zem tavām kājām un pasaule sabrukusi. Bet izeju vienmēr var atrast.” |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |