Krieviski domājošie

Pa ceļu gāja divi vīrieši pirmspensijas vecumā. Viens kaut ko krievu valodā pateica, bet otrs diezgan paskaļi, skatoties uz mani, viņam aizrādīja: “Надо говорить по-латышски. А то скоро всех нас прибют.” (Jārunā latviski. Citādi drīz viņi mūs iekaustīs.) Pēc šitāda teksta to arī gribējās izdarīt.

Atslābums

Pēc darba vīrs piedāvāja aizbraukt ar riteņiem uz mežu sēņot. Iekritusi azartā, beidzot spēju nedomāt par skolu. No meža izlīdām tikai tad, kad kritušās koku lapas mijkrēslī vairs nevarēja atšķirt no sēnēm. Kaut kur bija izgaisušas arī bailes no ērcēm.

Gailene manas plaukstas lielumā.