Eksperiments

Nolēmu internetā uzmeklēt, kā rīkoties, lai koka slēpes slīdētu, un tām sniegs neliptu klāt. Dēļ kovida veikali ciet, un iegādāties atbilstošas smērvielas nav iespējams. Pēc izlasītā sapratu, ka slēpju kopšana ir vesela zinātne. Tās jādarvo ar koka darvu, jāsilda ar lodāmuru, kaut kas vēl jārīvē, jāietauko… Priekš manis tas ir par sarežģītu.

Atcerējos, ka bērnībā, lai slīdētu no kalna zābaki un linoleja gabals, ko likām zem dupša, ieziedām tos ar sveci, tāpēc nolēmu, ka ieziedīšu ar sveci arī savas vecās koka slēpes. Kā smērvielu izvēlējos mājās esošo mazo, apaļo metāla trauciņu ar balto sveces ripiņu iekšpusē. Izbakstīju balto svecīti no trauka laukā un rūpīgi ieziedu ar to visu slēpju apakšpusi.

Slīdēja labi. Nelipa sniegs. Tikai nesapratu, vai pateicoties parafīnam, vai arī tam, ka izbraukātās trases virskārtu klāja līdzena, noblietēta sniega (vai arī ledus?) kārtiņa.

Viedā pulksteņa māni

Meita tēvam Ziemassvētkos uzdāvināja viedpulksteni (fitnesa aproci) Mi Smart Band 4. Tagad viņš no tās nešķiras kā mazs bērns no mīļas rotaļlietas. Pat gulēt aiziet ar uzliktu uz rokas.

Šodien rīta pusē pieteicās gludināt veļu. Pēc veļas gludināšanas pamanīja, ka viedais aparāts rāda, ka viņš esot nostaigājis ap 1000 soļiem. Izrādās, ka līdzko kustini roku, tiek pieskaitīti soļi. Nosmējāmies, ka var visu dienu sēdēt uz dīvāna, kustinot roku šurpu turpu un skaitīsies, ka dienas normu esi nostaigājis.