4. diena

Narva – Sillamäe – Toila – Ontiku – Valaste – Kohtla-Järve – Kohtla-Nõmme – Kiviõli – Põlula – Rakvere – Pärnu

APRAKSTS UN ATTĒLS

1. Sillamäe – pilsēta Somu līča dienvidu krastā. Padomju laikā tā bija slēgta pilsēta, jo tajā atradās ķīmiskā rūpnīca Silmet, kurā ražoja kodoldegvielas stieņus un citus materiālus padomju atomreaktoriem un atomieročiem.

Lija, tāpēc pilsētā nebraucām. Bija jāsteidzas uz Kohtlas šahtu muzeju.

2. Toila – neliels ciems jūras krastā. Toilas - Oru parks atrodas pie jūras. Kādreiz tā bija Igaunijas prezidenta vasaras rezidence.

Vienu parku atradām, bet nebiju īsti pārliecināta, ka īsto. Kaut kā neatbilda iepriekš redzētajām fotogrāfijām. Negribējās pārāk lietū izmirkt, tāpēc neaizrāvāmies ar meklēšanu.

3. Valaste - augstākais ūdenskritums. Pieejama skatu platforma.

Ūdenskritums neatrodas tajā pašā vietā, kur apdzīvotā vieta Valaste. Jāpabrauc kāds gabaliņš uz priekšu, līdz ceļu šķērso upe Valaste. Ceļa kreisajā pusē atrodas stāvvieta un informācijas centrs, bet ūdenskritums atrodas ceļa labajā pusē.

Diemžēl tajā laikā, kad mēs ceļojām, skatu platforma bija slēgta, jo notika remontdarbi. Ūdenskrituma patieso skaistumu bija grūti ieraudzīt. Nobrīnījāmies, kā tāda maza upīte – gluži kā tērcīte – rada tādu ūdenskritumu.

20 km garas dolomītakmens nogāzes starp Toilu – Ontiku – Saku. Klints augstākajā vietā sasniedz 56 m.

Ceļš gandrīz visu laiku ved gar jūru. Skaiti jūras skati.

4. Kad tika izpētīts, ka degslānekli var izmantot par kurināmo un kā izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā, 1916. gadā pie Järves sākās degslānekļa ieguve. Pēc 2. pasaules kara degslānekļa ieguve strauji palielinājās. Strādnieki ieradās no dažādām PSRS vietām. Pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas degslānekļa ieguve pārdzīvoja dziļu krīzi. Kohtla-Järve ir viena no ekonomiski vissliktākā stāvoklī esošajām Igaunijas pilsētām.

Rūpnieciska pilsēta, kurā jaušama īpatnēja (tāda kā degošas gumijas) smaka. Vērām mašīnā visus logus ciet. Kā te cilvēki var dzīvot? Pieņemu, ka daudziem ir elpošanas problēmas.

Iespaidīgi izdedžu kalni.

5. Kohtla-Nõmme atrodas 10 km no Kohtla-Järve. Periodā no 1937. līdz 2001. gadam te bija šahta, kas vēlāk tika aizvērta un pārveidota par muzeju.

Kohtlas šahtu parks-muzejs

Kohtla Kaevanduspark (Jaama tn 1)

http://kaevandusmuuseum.ee/lat/

Šajā ēkā ir iekārtots gan muzejs, gan arī neliela viesu māja, taču savdabīgi var šķist arī tas, ka tieši no šejienes var nokļūt šahtās. Došanās kalnraču šahtā ilgst apmēram 1,5 stundu. Tā kā temperatūra aptuveni + 8⁰C, jāsaģērbjas silti.

Viens no iemesliem, kāpēc braucām uz šo Igaunijas pusi – šahtu muzeja dēļ. Tas ir interesants un savdabīgs Igaunijas tūrisma objekts.

Kad nokļuvām pie muzeja, visapkārt pulcējās daudz cilvēku. Izrādās, ka muzejs iepriekš esot bijis slēgts, jo noticis remonts, bet tajā dienā, kad mēs ieradāmies, bija svinīgā atklāšana. Tā tik bija sagadīšanās - vienīgā diena, kad ekskursija šahtā nenotika. Tā nu mēs palikām škrobīgi saskābuši. Līdz nākamai dienai nevēlējāmies gaidīt, jo Pērnavā bija rezervēta viesnīca.

6. Pilsēta Kiviõli padomju laikā bija degslānekļa ieguves centrs. Šobrīd tur esošie izdedžu kalni ir ogļraču darba sekas. Kalni slejas augstāk par pilsētu. 

Kaut kur biju lasījusi, ka pa kāpnītēm var uzkāpt kalnā. Mēs kalnus apskatījām no apakšas.

Kalni redzami pat 10 km attālumā. Dažus kalnus iekonservēja, pārklājot ar speciālu materiālu un apstādot ar augiem.

7. Mežonīgā bizona salons atrodas netālu no Rakveres, Bizonu fermā un piedāvā iespēju iepazīties ar šeit mītošajiem dzīvniekiem: bizoniem, zirgiem, govīm, trušiem, cūkām, aitām, kazām un visdažādākajiem mājputniem.

Põlula küla, Rägavere vald, Lääne-Viru maakond

Iespējams, ka vizīte iepriekš jāpiesaka. Mēs piebraucām stāvvietā pie ieejas un apskatījāmies bizonus caur sētu.

Rakvere. Tiek uzskatīts, ka šī vieta bijusi apdzīvota vikingu laikos. Toreiz tās nosaukums bijis Tarvanpea, ko no igauņu valodas tulko kā „taura galva”. Tāpēc taurs ir Rakveres simbols. Kalna Vallimägi pakājē atrodas milzu taura skulptūra.

Viens no populārākajiem tūrisma objektiem ir Rakveres pilsdrupas. 

Rakverē iebraucām, lai paēstu. Diemžēl neko labāku par picēriju neatradām. Pēc ēšanas nolēmām nedaudz izkustēties, tāpēc aizgājām līdz pilsdrupām. Nemaz nebiju domājusi, ka te būs tik interesanti.

Pilsdrupās var uzkāpt ne tikai tornī, bet arī izstaigāt telpas, kurās izstādīti dažādi zobeni. Pie tam tos drīkst aiztikt. Teatrāli pārģērbies gids mūs ieveda tumšā moku kambarī. Pēc tam mēs izgājām cauri šausmu istabai. Tā gan bija forša! Pilsdrupās var izmēģināt spēkus arbaleta šaušanā un citās viduslaiku izdarībās. Pilī ir Šenkenbergas krogs, kur var nobaudīt ēdienus, kas gatavoti pēc viduslaiku receptēm.

Viesnīcu Pärnu (Pērnavā) uz vienu nakti caur interneta saiti  booking.com (latviešu valodā) pasūtīju jau iepriekš. 

Rezervēju to pašu viesnīcu, kurā esam bijuši jau agrāk. Pa pilsētu nestaigājām, jo viss jau zināms. Uzreiz devāmies līdz jūrai.