Mežā

Kamēr vīrs ar dēlu brīvo laiku pavadīja sporta zālē, es vienatnē pa mežu notipināju gandrīz 7-us kilometrus. Nē, man nav bail mežā pastaigāties vienai, jo tas nav Rīgas mežiņš, kur ik pa laikam tev uzglūn kāds mētelīša virinātājs (šajā mirklī man prātā pavīd deviņdesmitie gadi, kad, skrienot sporta nodarbībās Jūrmalas gatves mežiņā pie Pedagoģijas fakultātes, vienā reizē varēja saskaitīt pat trīs šādus tipiņus). Mūsu mežā, kur ir n-tās takas, uz kādas no tām gaidot vientuļu garāmgājēju, mētelīša virinātājam sen jau viss būtu apsalis.

Vecāku pienākums

Noraudzījos uz jaunajiem vecākiem, kas kopā ar bērniem, pastaigājoties pa mežu, centās iesaistīties bērnišķīgās izdarībās. Esmu sasniegusi citu vecuma grupu (tā teiktu mani bērni), jo diezin vai vēlreiz ar tādu pašaizliedzīgu atdevi spētu daudzu gadu garumā visu savu laiku veltīt bērniem. Tikai dažus pēdējos gadus es atkal esmu es pati - brīva.