Nakts gaitas

Naktī nevarēju aizmigt, jo, pirmkārt, sūrstēja iekaisušais kakls, bet, otrkārt, dēls bija aizbraucis uz mīlestības dienai veltītu balli, pēc kuras bija nolēmis nevis ar pēdējo vilcienu braukt mājās, bet kopā ar draugu nakti pavadīt kādā no vaļā esošajiem kazino. Nav jau tā, ka būtu aizrāvies ar azartspēlēm. Drīzāk intereses pēc.

Esot bijis casino Olimpic, kas atrodas Rīgas centrā līdzās Radisson viesnīcai (agrāk viesnīca “Latvija”). Atbraucis mājās sajūsmināts stāstīja, ka nemaz nebija domājis, ka Latvijā ir kaut kas tik krāšņš un iespaidīgs. Tur esot bijis ļoti daudz gan ārzemnieku, gan vietējo. Jautāju, vai tad dreskods bijis pietiekami labs, lai abus draugus ielaistu šādā iestādījumā? Esot tusējušies tikai pie griežamajiem aparātiem un uz zālē esošajiem kazino galdiem, pie kuriem sēdējuši bagātnieki, noskatījušies no attāluma.

Kāds Latvijas krievs dēla vecumā bez sirdsapziņas pārmetumiem aparātā vienā piegājienā ielicis trīs simtus un visu pazaudējis. Manējais ar līdzi paņemtajiem 20 eiro droši vien šajā mirklī sajutās kā nabags. Toties pēc kazino apmeklējuma dēlā radās motivācija kaut ko dzīvē sasniegt, lai arī varētu tā kādreiz brīvi atnākt uz kazino atpūsties.