Ar krāsām saistīti termini

 

Pamatkrāsas – trīs krāsas (dzeltena, sarkana, zila), kuras nevar iegūt no kādu citu krāsu sajaukuma.

Papildkrāsas/atvasinātās krāsas– krāsas, kas tiek iegūtas, sajaucot pamatkrāsas (oranža, violeta, zaļa).

Blakuskrāsas – krāsas, kas krāsu aplī atrodas līdzās (piemēram, dzeltena un oranža vai arī oranža un sarkana).

Kontrastkrāsas/pretkrāsas – jebkuras divas krāsas, kas uz krāsu apļa atrodas viena otrai pretī (sarkana – zaļa; zila – oranža; dzeltena – violeta).

Hromatiskās krāsas – visas krāsas, kas ietilpst krāsu aplī (dzeltena, oranža, sarkana, violeta, zila, zaļa).

Ahromātiskās/neitrālās krāsas – balta, melna un pelēka krāsa dažādos toņos.

Siltās krāsas – dzeltenā, oranžā, sarkanā un dzelteni zaļā krāsa.

Aukstās/vēsās krāsas – zili zaļā, zilā, violetā krāsa.

Tīra/koša/intensīva krāsa – visas krāsas krāsu aplī ir tīras, bez piejaukuma.

Toņi - ikvienai krāsai ir dažādas nokrāsas.

Tonāls gleznojums – glezniecības risinājums, izmantojot vienas krāsas gradāciju dažādās pakāpēs jeb nokrāsās.

Krāsas gaišums un tumšums – atkarīgs no tā, cik krāsa atrodas tuvāk baltajam vai melnajam.

Kolorīts – krāsu salikums mākslas darbā.

Kontrasts – krass pretstats, krasa atšķirība. Krāsu kontrasts ir: gaišs – tumšs, silts – auksts; spilgts – klusināts.

Krāsas spilgtums – jo krāsas tonis atrodas tuvāk pamatkrāsai, jo krāsas spilgtums izteiktāks.

Gaismēnas – gaismas un ēnas laukumi; gaišāku un tumšāku laukumu mija mākslas darbā.

Krāsu perspektīva – ainavā objekti tuvplānā ir tumšāki, bet tālumā – gaišāki.

Lokālā krāsa/paškrāsa – priekšmeta krāsa, kas nemainās atkarībā no apgaismojuma.