|
Dabas bagātības
Coves del Drac (Pūķa ala)
Lai gan esmu bijusi daudzās alās, kur redzēti gan stalaktīti, gan stalagmīti, arī mani šī ala neatstāja vienaldzīgu, jo sajūtu kulminācija tika sasniegta alas vislielākajā zālē, kur ierīkotas skatītāju sēdvietas. Alā tika nodzēsta gaisma un skatītāju priekšā izpeldēja vairākas apgaismotas laivas. Vienā no tām mūziķi izpildīja populārus klasiskās mūzikas skaņdarbus. Aizvēru acis un iedomājos, ka atrodos operā. Nedaudz gan mūziku traucēja baudīt aizmugurē sēdošā ģimenīte ar mazajiem bērniem. Pēc 10-15 minūšu garā koncerta mums paveicās iekāpt laivā un papeldēt pa izgaismoto alas ezeru. Alā temperatūra +18,+200C, un ūdens alā ir siltāks nekā jūrā.
Morro de Sa Carabassa
Gorg Blau
Cap de Formentor
Cala Formentor
Sa Calobra un Torrent de Pareis
Pēc gides stāstītā nopratu, ka dienā maksimāli tiek izlaistas 400 automašīnas. Iespējams, ka laicīgi jāpiesakās. Ar smagajām mašīnām pa šo ceļu nebrauc.
Kalna pakājē, braucot pa serpentīna ceļu, redzamas vien pāris privātmājas (labās puses fotogrāfijā).
Serpentīna ceļa galā atrodas osta un daudz ēstuves. Serpentīna ceļš noslēdzas ciematā Sa Calobra, apmēram 400 metrus no ieejas Torrent de Pareis kanjonā. Tās ir divas gandrīz līdzās esošas majestātiskas klintis, kuru augstums sasniedz 200 metrus, bet starp klintīm atrodas oļu pludmale. Šī vieta tiek dēvēta par “Dieva vārtiem”, jo starp klintīm paveras skats uz jūru.
Pateicoties klinšu izvietojumam, pie “Dieva vārtiem”veidojas dabiskā akustika, tāpēc katru gadu jūlijā te notiek kora mūzikas koncerts.
Interesantas tradīcijas
Senākos laikos, kad ģimenē piedzima bērns, pie mājas tika stādīts eglei līdzīgs koks – araukārija. Katrs zaru līmenis aug vienu gadu, līdz ar to nebija grūti izskaitīt, cik bērnam gadu. Sievietēm šī tradīcija nepatika. Lai izliktos jaunāka, kokam tika zāģēti apakšējie zari, taču nozāģētās vietas noslēpt nevarēja. Tagad araukāriju stāda par godu jaundzimušajam puišiem, bet par godu meitenei stāda violeti ziedošo džakarandu. Senatnē Maljorkas vīrieši esot bijuši lepni, bet tai pat reizē arī kautrīgi. Nevēlēdamies zaudēt pašcieņu saņemot “kurvīti”, viņi izdomāja atjautīgu sapazīšanās veidu. Jauneklis pa nakti uz meitenes istabas palodzes nolika vīrieša figūriņu ar apakšā uzrakstītu savu vārdu. Ja meitene no rīta nolika šai figūriņai blakus sieviešu figūriņu, izveidojās pāris. Ja vīrieša figūriņai netika nolikta blakus sievietes figūriņa, jauneklis meklēja citus “medību laukus”. Līdz pat 70-80-tajiem gadiem puisis un meitene vieni paši nevarēja satikties. Ar viņiem kopā pastaigāties vai arī uz kino devās meitenes māte (kino laikā sēdēja abiem jaunajiem pa vidu). Autobusa šoferis pastāstīja, ka vecākiem nav bijis vaļas, tāpēc viņam maksājuši, lai šādi uz randiņu pavada savu māsu. Savukārt māsas draugs viņam esot maksājis, lai viņš neietu kopā ar mīlniekiem. Labs biznesiņš :)
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
Izmantoti Google maps karšu fragmenti.
Pagājušajā gadā Spānijas Lieldienu procesiju, kur tiek nestas lielas Jēzus un Marijas skulptūras, noskatījāmies Alikantē. Šogad gatavošanos vakara procesijai sanāca redzēt Maljorkas lielākajā pilsētā Palma.
Uz jūrai līdzās esošajiem kalniem atrodas veci sargu torņi. Kad tuvojās pirāti, tika aizdedzināti sausi zari, tādā veidā ietērpjot visu salu dūmu mutulī. No sākuma, vadoties pēc sastādīta saraksta, sargu torņos dežurēja vietējie salinieki, taču no 16. līdz 19. gadsimtam šis sargpostenis kalpoja kā vieninieka kamera. Cietumnieks te tika pieslēgts ar ķēdēm un izcieta savu sodu vairāku gadu garumā. Mūsdienu cietumniekam pavisam citi dzīves apstākļi. Pirms pāris gadiem netālu no Palmas uzcēla jaunu cietumu, ko vietējie dēvē par “viesnīcu”. Tas tāpēc, ka te ir modernas ērtības: vienvietīgas istabas ar tualeti, ar kondicionieri un televizoru. Cietumā ir fitnesa centrs, sporta zāle, peldbaseins un darbnīcas dažādu amatu apgūšanai.
Apmēram 15 minūšu braucienā no Palmas atrodas apdzīvota vieta Bendinat, kas tulkojumā nozīmē “Labi paēdu”. Šis nosaukums radies pateicoties karalim Haime I. Uz Maljorku 12.-13. gadsimtā tika atvesti truši, kurus audzēja pārtikai. Dzīvnieki bieži izbēga, izveidojot savvaļas populācijas un apēdot vietējo lauksaimnieku ražu. Lai samazinātu trušu skaitu, tika nodibināts “antitrušu” bataljons, kas medīja trušus un medījumus dāvāja vietējiem. Ir nostāsts ka vienā tādā reizē medībās piedalījies Haime I. Medībām ieilgstot, karalis izbadējās. Saticis vietējos, viņš lūdza, lai pabaro. Vietējie viņam piedāvāja maizi, kas aplieta ar olīveļļu (karaļi olīveļļu parasti neēda). Karalis gardi paēda un noteica: “Labi paēdu!”. Tā arī šo vietu nosauca.
Pārtikas veikalā līdzās numurētajiem mantu skapīšiem pie ķēdes iespējams pieslēgt arī kādu lielāku mantu.
Zarotais asfodelis (Asphodelus ramosus), kas pazīstams arī kā karaliskais šķēps, raksturīgs Vidusjūras reģionam. Maljorkā tas sāk ziedēt agrā pavasarī (martā, aprīlī). Aitas un kazas kalnos to neēd, tāpēc tas paliek kā vienīgais neskartais augs.
Baleāru savvaļas kaza, kurai raksturīgs sarkanbrūns kažoks un tumša josla pār muguru, kā arī līki ragi, ir viens no Maljorkas salas simboliem. Visvairāk sastopama Tramuntanas kalnu grēdā un pie Formentora raga. Tieši pie Formentora raga skatu vietas šī kaza droši pozēja kamerām un nebaidījās no cilvēkiem.
Maljorkas pērļu (Perlas Majorica) pagrabstāvā pārdodas dizaineru radītas rotas, kuru cena var sasniegt pat četrus ciparus.
Kādā no Maljorkas apdzīvotajām vietām pilsētvides apstādījumos pamanīju šādi “safrizētus” olīvkokus. Olīvkokiem raksturīgi rievoti un savērpti stumbri, kas kļūst arvien izteiksmīgāki, kokam novecojot.
Šie 4-us metrus lielie milži, kas tērpti Maljorkas tradicionālajos tērpos, atrodas Palmas pilsētas domes vestibilā. Tie parasti piedalās pilsētas svētkos un gājienos. Šīs 50 kilogramus smagās lelles uz pleciem nes un ar tiem dejo īpaši apmācīti cilvēki. Mazākās figūras, kas redzamas priekšplānā, ir aptuveni cilvēka augumā.
Tradicionāla Maljorkas lauku saimniecības palīgēka jeb noliktava, kas celta no akmens un segta ar māla kārniņu jumtu.
Žuana Miro darbi pilsētvidē. |
