MALJORKAS SALA (2026./ 5 dienas)

12.04.2026.

Tēma: CEĻOJUMI Grupu ceļojumi

Dabas bagātības

 


 

Coves del Drac (Pūķa ala)

 

Visbagātākie zemes īpašnieki uz salas ir dzimta, kurai kopš 13. gadsimta pieder Pūķa alas. Kādreiz gan no šīm alām vietējie baidījās, jo klīda nostāsti, ka tur dzīvo pūķis. Visi paturēja prātā teicienu, ka tas, kas ieies alā, no alas laukā vairs neizies. Tā salinieki baidījās līdz pat 1940-ajiem gadiem.

 

Gide pieminēja, ka spāņi šīs alas ierindojuši kā vienu no iespaidīgākajiem dabas veidojumiem Spānijā. Dienā Pūķa alas apmeklē vairāki tūkstoši (līdz pat 10 000) tūristu. Cauri alām vijas apmēram 1,2 km gara taka, ko ieskauj miljoniem gadu laikā radušies stalaktīti (no alas griestiem uz leju) un stalagmīti (no alas grīdas uz augšu). Viss kopā rada sajūtu, it kā tu atrastos modernā stilā veidotā mākslas galerijā. Vēl papildus esenci piedod šo dabas veidojumu atspulgs ūdenī.

 

 

Lai gan esmu bijusi daudzās alās, kur redzēti gan stalaktīti, gan stalagmīti, arī mani šī ala neatstāja vienaldzīgu, jo sajūtu kulminācija tika sasniegta alas vislielākajā zālē, kur ierīkotas skatītāju sēdvietas. Alā tika nodzēsta gaisma un skatītāju priekšā izpeldēja vairākas apgaismotas laivas. Vienā no tām mūziķi izpildīja populārus klasiskās mūzikas skaņdarbus. Aizvēru acis un iedomājos, ka atrodos operā. Nedaudz gan mūziku traucēja baudīt aizmugurē sēdošā ģimenīte ar mazajiem bērniem. Pēc 10-15 minūšu garā koncerta mums paveicās iekāpt laivā un papeldēt pa izgaismoto alas ezeru.

Alā temperatūra +18,+200C, un ūdens alā ir siltāks nekā jūrā.

 


 

Morro de Sa Carabassa

 

 

Klinšains zemesrags Maljorkas austrumu piekrastē, pie ieejas Porto Cristo līcī. Uz klints atrodas bāka.

 


 

Gorg Blau

 

Starp Tramuntana kalnu grēdas kalniem ir izveidotas divas mākslīgās ūdenstilpnes, kas nodrošina dzeramo ūdeni Palmas pilsētai un tās apkārtnei. Abas ūdenskrātuves izveidotas 20. gadsimta 70. gadu sākumā. Viena no šīm ūdenstilpnēm ir Gorg Blau

Kalnu atspīdums Gorg Blau ūdenī piešķir šai vietai noslēpumainību.

 

 

 


 

Cap de Formentor

 

Formentoras rags ir Maljorkas ziemeļu punkts ar klinšu izvirzījumu jūrā, kas izskatās kā atvērta krokodila mute. Vietējie zemesragu dēvē par vēju satikšanās vietu.

 

13,5 km garo ceļu, kas ved no apdzīvotās vietas Port de Pollença uz Formentoras ragu, 1925. gadā uzbūvēja Maljorkas inženieris Antonio Parieti. Viņš uzbūvēja arī čūsku ceļu uz Sa Calobra.

 

 

Atvērtā krokodila mute.

 

Līkumotais ceļš uz zemesragu.

 


 

Cala Formentor

 

 

Formentoras līcis ir viena no skaistākajām Maljorkas pludmalēm ar kristāldzidru ūdeni. Līdzās līcim uzcelta visdārgākā salas pieczvaigžņu viesnīca.

 


 

Sa Calobra un Torrent de Pareis 

 

Sa Calobra ir neliels ciemats ar ostu, kas ir galamērķis tūrisma autobusiem un šosejas riteņbraucējiem. Tas sasniedzams tikai pa vienu līkumotu kalnu ceļu, ko 1932. gadā projektējis itāļu inženieris Antonio Parjeti. 13 km garais serpentīna ceļš kraso līkumu dēļ tiek dēvēts par “čūskas ceļu”. Slavenākais ceļa punkts ir 270 grādu pagrieziens, kur ceļš apmet cilpu un šķērso pats sevi zem tilta, tādā veidā pārvarot strauju augstuma starpību.  

 

Antonio Parjeti mērķis bija izveidot ceļu, kas pēc iespējas mazāk bojātu dabisko ainavu. Šis ceļš tika būvēts ar rokām, neizmantojot smago tehniku, un tas ved uz vietu, kur pirms tam varēja nokļūt tikai ar kuģi vai pa stāvām takām.

 

Ceļš ved lejup no Coll dels Reis (682 m v.j.l.) līdz pat jūras krastam, kur atrodas Sa Calobra ciemats un iespaidīgā Torrent de Pareis aiza. Vienīgais veids, kā tikt atpakaļ (ja neizmanto kuģīti), ir braukt pa to pašu serpentīnu augšup.

 

Lielajiem autobusiem šis šaurais ceļš ar 26-iem līkumiem ir izaicinājums un šofera profesionālisma pārbaudījums, jo, lai līkumā pagrieztos, nākas vairākas reizes braukt uz priekšu un atpakaļ. Lai gan braukšana vienā virzienā paredzēta līdz pulksten 13:30, bet pretējā virzienā pēc pulksten 13:30, riteņbraucēji un neapzinīgākie vieglo automašīnu vadītāji šos noteikumus neievēro, radot autobusa šoferiem papildus grūtības.

 

 

Riteņbraucēji gaida, jo garajam

tūristu autobusam uz līkuma grūti izgriezties.

Pēc gides stāstītā nopratu, ka dienā maksimāli tiek izlaistas 400 automašīnas. Iespējams, ka laicīgi jāpiesakās. Ar smagajām mašīnām pa šo ceļu nebrauc. 

Kalna pakājē, braucot pa serpentīna ceļu, redzamas vien pāris privātmājas (labās puses fotogrāfijā).

 

Serpentīna ceļa galā atrodas osta un daudz ēstuves.

Serpentīna ceļš noslēdzas ciematā Sa Calobra, apmēram 400 metrus no ieejas Torrent de Pareis kanjonā. Tās ir divas gandrīz līdzās esošas majestātiskas klintis, kuru augstums sasniedz 200 metrus, bet starp klintīm atrodas oļu pludmale. Šī vieta tiek dēvēta par “Dieva vārtiem”, jo starp klintīm paveras skats uz jūru.

Pateicoties klinšu izvietojumam, pie “Dieva vārtiem”veidojas dabiskā akustika, tāpēc katru gadu jūlijā te notiek kora mūzikas koncerts.

 


 

Interesantas tradīcijas

 

Senākos laikos, kad ģimenē piedzima bērns, pie mājas tika stādīts eglei līdzīgs koks – araukārija. Katrs zaru līmenis aug vienu gadu, līdz ar to nebija grūti izskaitīt, cik bērnam gadu. Sievietēm šī tradīcija nepatika. Lai izliktos jaunāka, kokam tika zāģēti apakšējie zari, taču nozāģētās vietas noslēpt nevarēja. Tagad araukāriju stāda par godu jaundzimušajam puišiem, bet par godu meitenei stāda violeti ziedošo džakarandu.

Senatnē Maljorkas vīrieši esot bijuši lepni, bet tai pat reizē arī kautrīgi. Nevēlēdamies zaudēt pašcieņu saņemot “kurvīti”, viņi izdomāja atjautīgu sapazīšanās veidu. Jauneklis pa nakti uz meitenes istabas palodzes nolika vīrieša figūriņu ar apakšā uzrakstītu savu vārdu. Ja meitene no rīta nolika šai figūriņai blakus sieviešu figūriņu, izveidojās pāris. Ja vīrieša figūriņai netika nolikta blakus sievietes figūriņa, jauneklis meklēja citus “medību laukus”.

Līdz pat 70-80-tajiem gadiem puisis un meitene vieni paši nevarēja satikties. Ar viņiem kopā pastaigāties vai arī uz kino devās meitenes māte (kino laikā sēdēja abiem jaunajiem pa vidu). Autobusa šoferis pastāstīja, ka vecākiem nav bijis vaļas, tāpēc viņam maksājuši, lai šādi uz randiņu pavada savu māsu. Savukārt māsas draugs viņam esot maksājis, lai viņš neietu kopā ar mīlniekiem. Labs biznesiņš :)

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Izmantoti Google maps karšu fragmenti.

 

 

Pagājušajā gadā Spānijas Lieldienu procesiju, kur tiek nestas lielas Jēzus un Marijas skulptūras, noskatījāmies Alikantē. Šogad gatavošanos vakara procesijai sanāca redzēt Maljorkas lielākajā pilsētā Palma.

 

 

Uz jūrai līdzās esošajiem kalniem atrodas veci sargu torņi. Kad tuvojās pirāti, tika aizdedzināti sausi zari, tādā veidā ietērpjot visu salu dūmu mutulī. No sākuma, vadoties pēc sastādīta saraksta, sargu torņos dežurēja vietējie salinieki, taču no 16. līdz 19. gadsimtam šis sargpostenis kalpoja kā vieninieka kamera. Cietumnieks te tika pieslēgts ar ķēdēm un izcieta savu sodu vairāku gadu garumā.

Mūsdienu cietumniekam pavisam citi dzīves apstākļi. Pirms pāris gadiem netālu no Palmas uzcēla jaunu cietumu, ko vietējie dēvē par “viesnīcu”. Tas tāpēc, ka te ir modernas ērtības: vienvietīgas istabas ar tualeti, ar kondicionieri un televizoru. Cietumā ir fitnesa centrs, sporta zāle, peldbaseins un darbnīcas dažādu amatu apgūšanai.

 

 

Apmēram 15 minūšu braucienā no Palmas atrodas apdzīvota vieta Bendinat, kas tulkojumā nozīmē “Labi paēdu”. Šis nosaukums radies pateicoties karalim Haime I.

Uz Maljorku 12.-13. gadsimtā tika atvesti truši, kurus audzēja pārtikai. Dzīvnieki bieži izbēga, izveidojot savvaļas populācijas un apēdot vietējo lauksaimnieku ražu. Lai samazinātu trušu skaitu, tika nodibināts “antitrušu” bataljons, kas medīja trušus un medījumus dāvāja vietējiem. Ir nostāsts ka vienā tādā reizē medībās piedalījies Haime I. Medībām ieilgstot, karalis izbadējās. Saticis vietējos, viņš lūdza, lai pabaro. Vietējie viņam piedāvāja maizi, kas aplieta ar olīveļļu (karaļi olīveļļu parasti neēda). Karalis gardi paēda un noteica: “Labi paēdu!”. Tā arī šo vietu nosauca.

 

 

Pārtikas veikalā līdzās numurētajiem mantu skapīšiem pie ķēdes iespējams pieslēgt arī kādu lielāku mantu.

 

 

Zarotais asfodelis (Asphodelus ramosus), kas pazīstams arī kā karaliskais šķēps, raksturīgs Vidusjūras reģionam. Maljorkā tas sāk ziedēt agrā pavasarī (martā, aprīlī). Aitas un kazas kalnos to neēd, tāpēc tas paliek kā vienīgais neskartais augs.

 

 

Baleāru savvaļas kaza, kurai raksturīgs sarkanbrūns kažoks un tumša josla pār muguru, kā arī līki ragi, ir viens no Maljorkas salas simboliem. Visvairāk sastopama Tramuntanas kalnu grēdā un pie Formentora raga. Tieši pie Formentora raga skatu vietas šī kaza droši pozēja kamerām un nebaidījās no cilvēkiem.

 

 

   

   

Maljorkas pērļu (Perlas Majorica) pagrabstāvā pārdodas dizaineru radītas rotas, kuru cena var sasniegt pat četrus ciparus.

 

 

Kādā no Maljorkas apdzīvotajām vietām pilsētvides apstādījumos pamanīju šādi “safrizētus” olīvkokus. Olīvkokiem raksturīgi rievoti un savērpti stumbri, kas kļūst arvien izteiksmīgāki, kokam novecojot.

 

 

Šie 4-us metrus lielie milži, kas tērpti Maljorkas tradicionālajos tērpos, atrodas Palmas pilsētas domes vestibilā. Tie parasti piedalās pilsētas svētkos un gājienos. Šīs 50 kilogramus smagās lelles uz pleciem nes un ar tiem dejo īpaši apmācīti cilvēki. Mazākās figūras, kas redzamas priekšplānā, ir aptuveni cilvēka augumā.

 

 

Tradicionāla Maljorkas lauku saimniecības palīgēka jeb noliktava, kas celta no akmens un segta ar māla kārniņu jumtu.

 

 

Žuana Miro darbi pilsētvidē.