No 5 zirņiem piešķiru

Grāmatas galvenā varone, trīsdesmit gadus vecā Eleanora, apkārtējiem šķiet īpatna, jo viņa neatbilst sabiedrībā pieņemtajiem stereotipiem. Savos spriedumos Eleonora ir nobriedusi un prātīga, tāpēc pilnīgi saprotams, ka viņa ir pašpietiekama un varbūt šī iemesla dēļ - arī vientuļa. Vēl jau visam pāri stāv bērnībā piedzīvotā traģēdija, kas radījusi ne tikai redzamas rētas, bet arī psiholoģiskas problēmas, kurām jaunā sieviete pati mēģina tikt pāri. Un šīs pozitīvās izmaiņas rodas apsēstā pusaudzes naivuma izpausmē, cenšoties iepatikties kādam jaunam mūziķim.

Grāmata, kuru nevar atlaist vaļā, neizlasot vienā rāvienā līdz galam. Burtiski kā magnēts notur labā valoda, ārkārtīgi daudz trāpīgu domu par apkārt notiekošo (sevišķi pirmajā sadaļā “Labās dienas”), kas liek pasmaidīt, kā arī intriga par jaunās sievietes bērnības likstām.

 

Lasot atzīmēju vērtīgākos citātus (ik pēc pāris lappusēm teksts pārklāts ar dzeltenām marķiera strīpiņām). Te būs tikai daži no tiem.

Citāti

“Kad mums neviens nav vajadzīgs, esam atbildīgi tikai par sevi, un tā ir daudz labāk.”

“Sievišķība ir saistīta ar lielu laika patēriņu un striktu dienas režīmu.”

“Skaistums ir tik nepastāvīgs un iet mazumā jau kopš tā brīža, kad ir jums dots. Turklāt skaistam cilvēkam nemitīgi jāpierāda, ka viņā vērtīgs ir ne tikai izskats, jācenšas, lai apkārtējie saskata ne tikai ārieni un mīl viņu pašu, nevis perfektu ķermeni, mirdzošas acis un biezus, spīdīgus matus.”

“(..) blondīne ar kuplām krūtīm ir klišejisks seksapīla simbols. Šādas sievietes vienmēr suģestē (..) pajoliņus, kuriem nepietiek ne prāta, ne labās gaumes, lai saskatītu ko vairāk par ūdeņraža peroksīdu un piena dziedzeriem.”

“Reizēm centieni dot padomus noved pie visai netīkamiem pārpratumiem.”

“(..) lai gūtu panākumus sabiedrībā, vajag kaut nedaudz izlikties. Populāriem cilvēkiem nereti jāsmejas par to, kas viņiem nešķiet smieklīgi, jādara daudz kas tāds, ko viņi nevēlas, jāpavada kompānijās, kuras nesagādā īpašu prieku.”

“Mēdz teikt, ka par mīlestību jāmaksā ar bēdām, un tā ir pārāk augsta cena.”

“(..) daudzi sporta apģērba cienītāji vismazāk līdzinās cilvēkiem, kas nodarbojas ar sportu.”

“(..) kavēšanās ir klaja necieņas izpausme, kas skaidri norāda, ka citu laiku cilvēks vērtē krietni zemāk par savējo.”

 

Pirmo reizi gadījās grāmata ar daudziem vārdiem, kuriem nezināju nozīmi vai arī par nozīmi šaubījos (tas man traucēja lasīt). Pat kauns sametās par manām nezināšanām. Internetā uzmeklēju skaidrojumus.

 

Skāņš (16. lpp.) – skābens; ieskābis.

Kolekte (42. lpp.) – brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no daudziem, piemēram, labdarības mērķiem.

Maharane (63. lpp.) – maharadža sieva.

Infernāls (73. lpp.) – neatradu vārda skaidrojumu latviešu valodā, bet varētu būt saistība ar drūmumu un ellīgumu.

Providence (86. lpp.) – pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem – augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus; arī iepriekšēja nolemtība.

Noskretis (91. lpp.) – neatradu vārda skaidrojumu latviešu valodā, bet varētu būt apbružājies, noskrandis.

Epistolārs (122. lpp.) – rakstisks ziņojums.

Sibarītisks (142. lpp.) – neatradu vārda skaidrojumu latviešu valodā, bet varētu būt glamūrs.

Svēdra (161. lpp.) – svītra, josla.

Eifēmisms (168.lpp.) – vārds, ko izmanto kāda rupja, piedauzīga, intīma vai neaizskarama jeb tabu nosaukuma aizstāšanai, piemēram, lietot vārda “nomirt” vietā izteicienu “devies uz labākiem medību laukiem”.

Subordinācija (181.lpp.) – pakļautība.

Alopēcija (266.lpp.) – plikpaurība, matu izkrišana.

Anatēms (296.lpp.) – neatradu nekādu informāciju; tā arī paliku neziņā, ko šis vārds nozīmē.