No 5 zirņiem piešķiru

Darbība norit 1928. gadā kādā Vācijas pilsētā. Trīs jauni vīrieši – Oto Kesters, Gotfrīds Lencs un Roberts Lokamps – strādā autodarbnīcā “Kesters un Ko”. Pēckara ekonomiskā krīze, apkārt valdošais bezdarbs un naudas trūkums skar arī viņu biznesu. Izmisums, frontē piedzīvotās šausmas un vientulība tiek “noskaloti”, ik vakaru apmeklējot neskaitāmus krogus un lietojot alkoholu. Negaidīti galvenais romāna varonis Roberts satiek Patrīciju (Patu), kurā iemīlas. Abi bauda iespēju būt kopā par spīti visām grūtībām, ko nākas pārvarēt, jo Roberts droši var paļauties uz savu draugu palīdzību.

Izlasot apmēram divas trešdaļas romāna, nevarēju saprast, kāpēc autors grāmatai devis nosaukumu “Trīs draugi”. Stāstīts galvenokārt tiek par Roberta jūtām pret Patu – kā pamazām no patikšanas viņš nonāk līdz mīlestības apziņai. Savukārt draudzības apraksti, kā liktu domāt grāmatas virsraksts, ir virspusēji. Lasītājs gandrīz neko neuzzina ne par Oto, ne Gotfrīda dzīvi.

Robertam jau 30, bet pēc aprakstītajām sajūtām šķiet, ka viņš uzvedas tieši tāpat kā 18-20 gadus vecs jauneklis, kas pirmo reizi iemīlējies. Karš un pavadītais laiks frontē, kur Roberts tika iesaukts savos astoņpadsmit, viņam atņēma neizdzīvoto jaunības laiku, kas pie Roberta atgriezās ar novēlošanos.

Puišu draudzību sajutu grāmatas pēdējā trešdaļā, kad gluži kā trīs musketieros nostrādāja sauklis “Viens par visiem un visi par vienu!”, jo patiesus draugus iepazīst tikai nelaimē.

Grāmata uzrakstīta 1937. gadā. Raugoties no mūsdienu skatupunkta, sižets viduvējs, taču stāstījums bagāts ar filozofiskiem aforismiem. Jāatzīst, ka romānā tiek lietots pārāk daudz alkohola.

 

Citāti par mīlestību

“Ko pielaiž tuvu, to gribas paturēt. Un paturēt nekā nevar...”

“Visa mīlestība taču ir blēdība. Brīnumaina mātes dabas blēdība.”

“Ievēro vienu lietu (..): nekad, nekad, nekad nevar kļūt smieklīgs sievietes acīs, ja kaut ko dara tās labā.”

“(..) kas bija viens, to neviens nevarēja atstāt.”

“Cilvēka mūžs ir mīlestībai par garu.”

“(..) sievietei nav vīrietim jāsaka, ka viņa to mīl. Viņai tikai acis sāka laimē starot, un ar to viņa izteica vairāk, nekā būtu varējusi izteikt nez cik daudz vārdiem.”

“Bez mīlestības ir vieglāk vienam būt.”

 

Citāti par vērtībām

“Vēl arvien ir cilvēki, kam naudas netrūkst. Vai vismaz – kas grib izlikties bagāti.”

“Cilvēku sabiedrības pamati ir mantkārība, bailes un korupcija (..). Cilvēks ir ļauns, bet viņam patīk, ka citi dara labu.”

“Dumjam piedzimt nav nekāds kauns. Tikai dumjam nomirt.”

“Labākais līdzeklis pret likumu ir nekaunība.”

“Redzēt un apskatīt ir divas dažādas lietas.”

“Laime ir visnenoteiktākā lieta pasaulē.”

“Nepatikšanas cilvēkus ātrāk padara sentimentālus nekā mīlestība.”

“Savādi cilvēki esat jūs visi, jaunie ļaudis. Pagātni jūs ienīstat, tagadni nicināt, un nākotne jums vienaldzīga.”

“Nauda gan nedara laimīgu, bet tā ārkārtīgi nomierina.”

“Nabaga ļaudis parasti ir godīgi.”

“Lietainā laikā cilvēks gluži labi var kaut ko darīt savas izglītības labā.”

 

Citāti par dzīvi

“(..) reizēm jāprot arī zaudēt, kā gan citādi varētu dzīvot.”

“Pieticība un apzinība algu saņem tikai romānos. Dzīve tādus izmanto un tad atstumj pie malas.”

“Viņš vairs nezina, ko iesākt ar savu dzīvi, tādēļ vienkārši priecājas, ka vēl dzīvo.”

“(..) kādēļ šādiem un tādiem cilvēkiem ceļ pieminekļus – kādēļ ne mēnesim vai ziedošam kokam…”

“Varbūt mēs tā esam pieraduši skriet darbā, ka drusku brīvības mūs jau traucē.”

“Dzīvē uzvar tikai tas, kas muļķis; citi redz pārlieku daudz šķēršļu un zaudē drosmi jau pirms sākšanas.”

“Jo mazāk zina, jo vienkāršāk dzīvot.”

“Nauda ir zeltā kalta brīvība. Un brīvība ir dzīve.”

“Jo ilgāk cilvēks dzīvo, jo nervozāks tas kļūst. Tas ir kā baņķierim, kas cieš arvien jaunus zaudējumus.”

“Darbs – drūma mānija – mūžam ar ilūziju, ka vēlāk kādreiz būs citādi. Nekad nebūs citādi.”

“Nekā nevar iepriekš zināt. Uz nāvi slimais var nodzīvot ilgāk par veselo. Dzīve ir savāda lieta.”