Kas vienu brīdi liekas nepieņemams, pēc dažiem gadiem var būt pašsaprotams

Skolas vadība izteica pārmetumu, ka ne visi skolotāji liek novilkt kapuci, ja skolēns pa skolu staigā un klasē sēž ar kapuci galvā. Pateicu, ka es neaizrādu, bet vienmēr vēršos pie skolēna ar jautājumu, kāpēc viņš stundas laikā uzvilcis kapuci. Iemesli bijuši dažādi – slikts noskaņojums un tādā veidā vēlas noslēgties no pārējiem; neveiksmīgs matu griezums vai krāsojums; neizmazgāti mati u.tml.

Pajautāju vadībai, ar ko kapucis izpelnījies lielāku nopēlumu, nekā, piemēram, tas, ka puisis pa skolu staigā svārkos. Pagājušā gada visu otro semestri viens 9-tās klases puisis nostaigāja svārkos. Neviens viņam nelika novilkt svārkus nost un to vietā uzvilkt bikses. Apģērbs tomēr ir tāda smalka padarīšana, kas demonstrē jaunieša seksualitāti, stilu, noskaņojumu, attieksmi un pat drosmi. Tikai tad, ja apģērbs ir kliedzoši perverss vai klaji piedauzīgs, tad gan mums vajadzētu aizrādīt.

Pirms apmēram 8-iem gadiem kāda 7-tās klases skolniece pa skolu staigāja ar medicīnisko masku. Vairāki skolotāji viņai aizrādīja un rakstīja piezīmes, taču es savā stundā (vizuālajā mākslā) ļāvu sēdēt ar masku. Tā tas turpinājās vairākas nedēļas. Iespējams, ka meitene tajā laikā “iedzīvojās” kādā tēlā. Pats smieklīgākais ir tas, ka pagāja daži gadi un mums visiem obligāti nācās stundās nesāt medicīniskās maskas.

Kas vienu brīdi liekas nepieņemams, pēc dažiem gadiem var būt pašsaprotams.