Studentu vasaras atceres diena

Kamēr dēls Pociema Kultūras namā (Limbažu novadā) piedalījās novusa turnīrā, gremdējos atmiņās, jo tālajā 1991. gada vasarā, kad lielākā daļa Latvijas kolhozu jau bija uz likvidācijas robežas, studentu vienībai “Ada” izdevās atrast darbu Pociema kolhozā.

Kādreiz līdz šai vietai no Rīgas varēja nokļūt ar vilcienu. No necilās Pociema stacijas, kurā atradās vien neliela koka būdele tualetes lielumā, cauri mežam līdz ciemam pa īsāko ceļu nācās čāpot vairākus kilometrus. Esam to darījuši pat melnā tumsā. Atceros, ka bija baisi.

Nolēmu ar mašīnu aizbraukt un apskatīties stacijas vietu. Sliežu vairs nav. Mežam cauri, gluži kā ar lineālu novilkta, iet gara, taisna stiga vienādā platumā.

Kādreizējā vilciena sliežu vieta Pociemā.

Tajā vasarā gandrīz katru sestdienu vai svētdienu no Pociema braucām uz Limbažiem vai Tūju. Šodien pabiju arī šajās vietās. Prieks, ka Limbaži pēdējo gadu laikā pārvērtušies, kļūstot par pievilcīgu pilsētu, taču Tūja par manu ierašanos sevišķi nepriecājās, sagaidīdama ar aukstu vēju.

Akmeņainā Tūja.

 

Tālajā 1991. gada vasarā, kad tiku ierakta Tūjas smiltīs.