Sagadīšanās

Pirmo reizi gadījās lidostā satikt kolēģi. Es Lieldienas pavadīšu Alikantē, bet viņa pie mazbērniem – Prāgā.

 

Ceļojums uz Alikanti (1. diena)

Kad Alikantē atradām savu viesnīcu, nobrīnījos, kāpēc visas ielas garumā izliktas baltu krēslu rindas. Kā izrādījās, viesnīca atradās uz ielas, kur vakarpusē notika iespaidīgais Lieldienu gājiens. Kamēr skatītāji to vēroja sēžot uz krēsliem, mēs gājienu skatījāmies no savas istabiņas balkona. Beigās sanāca, ka viesnīca bija pat labākā vietā nekā iepriekš rezervētais apartaments.

Skats no 6. stāva balkona uz baltajiem krēsliem, kas sagatavoti skatītājiem.

Svētajā Lieldienu nedēļā Spānijā notiek grēku nožēlošanas gājieni, kuros reliģisko brālību locekļi no baznīcas cauri pilsētai dodas uz katedrāli.

Kad bija jau satumsis, bungām rībot un taurēm skanot, gājienā devās savdabīgi ģērbti tēli. Nesapratu, kāds Lieldienām sakars ar spicām kapucēm, jo tās radīja asociācijas ar rasistisko kustību ASV. Izrādās, ka Spānijā jau kopš viduslaikiem reliģiskās brālības tērpjas garos apmetņos un ar spicām kapucēm, kas neaizklātas atstāj vien acis. Viduslaikos šādas kapuces bija jāvalkā tiem, kurus par vainīgiem uzskatīja Spānijas inkvizīcija. Kad inkvizīcija tika likvidēta, kapuces kā soda un grēku nožēlas simbolu pārņēma katoļu brālības.

Sievietes bija tērpušās melnā kleitā ar melnu mežģīņu plīvuru, kas piestiprināts pakauša daļā.

Krāšņajā gājienā uz milzīgiem postamentiem tika nestas (zem audumiem, kas apklāja postamentus, nevarēja redzēt cilvēkus, bet nesēju bija ļoti daudz) lielas reliģiskas statujas, kas izskatījās patiešām iespaidīgi.

 

Ceļojuma apraksts šeit.