Mūsu ceļojuma plāns
No lidostas līdz Alikantes centram kursē sabiedriskais autobuss C6. Pietura atrodas lidostas otrajā stāvā pie izlidošanas korpusa, labajā pusē. Autobuss līdz pilsētas centram brauc apmēram 30 minūtēs. Biļetes cena 2025. gadā – 4,50 eiro. Biļeti jāpērk pie šofera. Pilsētas centrā autobuss izbrauc lielu apli, tāpēc jārēķinās, ka tas kursē tikai vienā virzienā (skat. karti zemāk).
Alikantes sabiedriskā transporta karte (šeit) Alikantes autobusu maršruti, pieturu nosaukumi (šeit) Alikantes tramvaju maršruti, pieturu nosaukumi (šeit)
Kartē sanumurēti Alikantes centra apskates objekti.
1. Castillo de Santa Bárbara 9. gadsimtā celtais musulmaņu cietoksnis Santa Barbara ir viens no Alikantes simboliem. Tas atrodas kalna galā – 166 metru augstumā. Ieeja cietokšņa teritorijā bez maksas.
Vienīgais, kas šajā apskates objektā šķita interesants – iespēja uz pilsētu paraudzīties no augšas.
Kalna galā var nokļūt pa serpentīna takām ejot kājām vai arī izmantojot vietējo transportu. Savukārt samaksājot 2,70 eiro, iespējams uzbraukt ar liftu, kas ierīkots kalnā un pieejams netālu no pludmales (2.). Mēs augšā uzbraucām ar liftu, bet lejā no kalna nogājām kājām. Tā, manuprāt, ir visprātīgāk. Lai tiktu garajā tunelī, kas ved uz liftu, pie ieejas nācās kādas 30 minūtes pastāvēt rindā.
3. MACA – Museo de Arte Contemporàneo de Alicante Muzejā apskatāmas pastāvīgas un īslaicīgas 20. gadsimta mākslas izstādes.
Amerikāņu māksliniece Kara Walker melnajos papīra siluetos attēlo verdzības traģismu.
Mani izstādes favorīti bija apgleznotas menīnas. Spāņu kultūrā menīna attiecas uz galma dāmu vai jaunu meiteni, kas apkalpo karalieni vai princesi. Iespējams, ka tie ir daži darbi no Madrides mākslas projekta, kurā dažādi spāņu mākslinieki radīja savu menīnas versiju.
8. Museo The Ocean Race Muzejs veltīts burāšanas sacensībām okeānā, kas aptver jau vairāk kā 45 gadus. Alikante ir šo sacensību starta osta kopš 2008. gada. Muzeju neapmeklēju.
Okeāna sacensību muzeja apkārtne.
9. Museo de les Fogueres Katru gadu no koka, papjēmašē vai citiem viegli degošiem materiāliem tiek izgatavotas lielas figūras, kas attēlo dažādus populārus tēlus vai komiskas ainas. Laikā, kad latvieši svin Jāņus, spāņiem ir Svētā Jāņa ugunskuru svētki, kuru laikā šīs lielās figūras tiek sadedzinātas. Tas ir kā attīrīšanās, atjaunošanās simbols. Tikai viena figūra – ninot indultat (apžēlotais ninots) - tiek izglābta no uguns un nogādāta muzejā. Diemžēl par šādu muzeju uzzināju tikai pēc ceļojuma. Noteiktu būtu apmeklējusi.
12./13. Passeig de l’Esplanada d'Espanya Plaša gājēju promenāde ar palmām un krāsainām flīzēm, kas izkārtotas, radot optisko ilūziju. Tā ir viena no Alikantes vizītkartēm. Lietus laikā gan jāuzmanās, jo iela var būt slidena. Ir zināms, ka lielu lietavu laikā tā pat tikusi slēgta. Gājēju promenādes turpinājumā ir parks ar lieliem, veciem kokiem, kuru garums un platums sasniedz pat 20 metrus. ChatGPT pēc fotogrāfijas noteica, ka tie ir Ficus macrophylla, kas pazīstami kā lielie vīģes koki.
14. Ilūziju muzejs Museo de las ilusiones Alicante Ilūziju muzejs atrodas līdzās Alikantes galvenajai promenādei. Diemžēl Rīgas Ilūziju muzejā neesmu bijusi, tāpēc nav ar ko salīdzināt. Katrā ziņā no trešās ceļojuma dienas visiem apskates objektiem šis bija visinteresantākais un iespaidiem bagātākais.
Viena glezna, bet, skatoties uz to no dažādiem skatu punktiem, koks piedzīvo visus četrus gadalaikus.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
||||||||
| Aizkulises
Novērtējuma apzīmējumi:
Alikanti apmeklējām Lieldienu laikā. Vairākus mēnešus iepriekš booking.com par pieņemamu cenu pasūtīju un arī apmaksāju apartamentus vecpilsētā līdzās jūrai. Visticamāk, ka tas bija dzīvoklis, ko īpašnieks izīrēja. Divas dienas pirms ceļojuma ar viņu sazinājos, lai noskaidrotu kodu, kā iekļūt dzīvoklī. Saimnieks atrakstīja, ka atsūtīs 24-as stundas iepriekš. Vakarpusē pirms ceļojuma koda vietā no booking.com tika atsūtīta atvainošanās vēstule. Rezervētajā apartamentā mūs nevarot uzņemt, jo radušās santehnikas problēmas (man gan šķiet, ka kāds uz Lieldienām bija gatavs samaksāt lielāku summu, tāpēc saimnieks izdomāja ticamu atrunu). Jutos izmisusi, jo jāizlido agri no rīta, bet pulksten 18-os vēl nebija zināms, kur nakšņosim. Booking.com par līdzvērtīgu cenu piedāvāja viesnīcu ārpus pilsētas centra. Ko darīt? Biju sagatavojusi ekskursiju plānus un izpētījusi autobusu sarakstus līdzās rezervētajai viesnīcai. Starp visām vecpilsētas viesnīcām, kurās uz svētku dienām bija atlikuši brīvi numuri, izdevās atrast vienu, kurā četras naktis nemaksāja četru ciparu summu. Kā vēlāk izrādījās, viesnīca atradās uz galvenās ielas Rambla de Méndez Núñez, kur vakarpusē notika iespaidīgais Lieldienu gājiens. Kamēr skatītāji to vēroja sēžot uz krēsliem, kas bija izlikti visas ielas garumā, mēs gājienu skatījāmies no savas istabiņas balkona. Beigās sanāca, ka viesnīca bija pat labākā vietā nekā iepriekš rezervētais apartaments. Starpcitu booking.com atgrieza par pirmo rezervāciju samaksāto summu.
Skats no 6. stāva balkona uz baltajiem krēsliem, kas sagatavoti skatītājiem.
Svētajā Lieldienu nedēļā Spānijā notiek grēku nožēlošanas gājieni, kuros reliģisko brālību locekļi no baznīcas cauri pilsētai dodas uz katedrāli.
Kad bija jau satumsis, bungām rībot un taurēm skanot, gājienā devās savdabīgi ģērbti tēli. Nesapratu, kāds Lieldienām sakars ar spicām kapucēm, jo tās radīja asociācijas ar rasistisko kustību ASV. Izrādās, ka Spānijā jau kopš viduslaikiem reliģiskās brālības tērpjas garos apmetņos un ar spicām kapucēm, kas neaizklātas atstāj vien acis. Viduslaikos šādas kapuces bija jāvalkā tiem, kurus par vainīgiem uzskatīja Spānijas inkvizīcija. Kad inkvizīcija tika likvidēta, kapuces kā soda un grēku nožēlas simbolu pārņēma katoļu brālības. Sievietes bija tērpušās melnā kleitā ar melnu mežģīņu plīvuru, kas piestiprināts pakauša daļā. Krāšņajā gājienā uz milzīgiem postamentiem tika nestas (zem audumiem, kas apklāja postamentus, nevarēja redzēt cilvēkus, bet nesēju bija ļoti daudz) lielas reliģiskas statujas, kas izskatījās patiešām iespaidīgi.
Katru reizi izejot uz viesnīcas balkona, priecēja skats ar kalnu un Santa Barbara cietoksni. Arī tad, kad atradāmies Santa Barbara cietoksnī, izdevās ieraudzīt mūsu istabiņas balkonu. Labs orientieris bija katedrāles zilais jumts.
Alikantes vecpilsētā manu uzmanību piesaistīja pamesta ēka, kurai dzīvi centušies atgriezt ar gleznojumu uz sienas.
Kreisajā pusē droši vien pati šaurākā ēka, kāda redzēta.
Līdzās Alikantes autoostai pie dzīvojamo ēku kvartāla, kas datējas ar 1944. gadu, izceļas vairāki rakstaini flīžu soliņi, kas raksturīgi spāņu kultūrai, taču nepamatoti pamesti novārtā tāpat kā šīs vēsturiskās ēkas.
Uz mola, līdzās burāšanas sacensībām veltītajam muzejam Museo The Ocean Race, ierīkota nojume, kurā jaunieši brauca ar skrituļslidām.
Kādas daudzdzīvokļu ēkas pēdējā stāva iedzīvotājiem no sava balkona pa spirālveida kāpnēm iespējams nokļūt uz ēkas jumta un to izmantot kā vaļēju terasi.
Ieraugot uz otrā stāva balkona milzīgās strelīcijas lapas, sapratu, kas draud manai mājas strelīcijai, kurai viena lapa jau sasniegusi griestus.
Ejot uz Alikantes pludmali, uzmanību noteikti piesaistīs futūristiski veidotais gājēju tilts.
Aprīļa beigās uz kādas no Alikantes ielām ziedēja koki rozā ziediem. Mājās atbraucot noskaidroju, ka tas ir Bauhinia variegata, kas pazīstams arī kā orhideju koks vai tīģerkoks. Šim kokam ir skaistas, orhidejveidīgas ziedlapiņas un divdaļīgas lapas, kas atgādina kamieļa kāju nospiedumu, tāpēc angliski to dēvē arī par camel’s foot tree.
Pilsētas Elche botāniskajā dārzā no palmu bluķīšiem izveidoti soliņi.
Elche uz ceļa tupēja Ēģiptes sisenis. Droši vien tā bija mātīte, kas esot lielāka par tēviņu, sasniedzot pat septiņu centimetru garumu. Šis sisenis ir izplatīta suga Eiropā. Barojas no augu lapām, taču kūltūraugiem neesot bīstams. Latvijā tādu neesmu redzējusi.
Sausu jūraszāļu paklājs.
Nebiju iepriekš redzējusi, ka peldētājs vai snorkelētājs apsien ap vidukli uzpūšamu drošības “pludiņu”, ko viegli pamanīt ūdenī.
No krāsainām trauku lauskām Santa Barbara cietoksnī izveidots sienas dekors (fotogrāfijā dekora fragments). |
