El Palmeral parks
El Palmeral parks ar pastaigu takām, BMX velosipēdu trasi, sporta laukumiem, ezeru, strautiem, ūdenskritumu, vairākām piknika vietām un kafejnīcu ir skaistākais parks Alikantē, kas atrodas pusceļā starp lidostu un Alikantes centru, un tikai kādus simts metrus no Vidusjūras. El Palmeral parks atvērts no rīta līdz vēlai vakara stundai, un ieeja tajā ir bez maksas.
Sākotnēji šeit bija zemes īpašums ar 7000 palmām. 1997. gadā to pārveidoja par publisku parku, bet 2024. gadā parks piedzīvoja plašu rekonstrukciju. Šobrīd parkā saglabājušās aptuveni 2000 palmas. Biju patīkami pārsteigta, jo ļoti daudzi cilvēki piknika vietās svinēja jubilejas. Radās sajūta, ka šī ir ģimeniska kopā būšanas vieta. Apsēdos uz soliņa līdzās galvenajai ieejai, kur paveras skats uz ūdenskritumu. Pavasara saulītei sildot, lasīju grāmatu.
Uz parku var nokļūt ar lidostas autobusu C6, bet tas nav finansiāli izdevīgi, jo šī autobusa biļete maksā dārgāk (2025. gadā – 4,50 eiro). Mēs braucām ar pilsētas autobusu nr.1 (2025. gadā – 1,45 eiro) un kāpām laukā pieturā Urb. El Palmeral.
Ejot no 1. autobusa pieturas Urb. El Palmeral uz parku, ārpus parka teritorijas redzamas akmens drupas.
Tossal parks
Tossal parks izkārtojies Alikantes pilsētas centrā uz 87 metrus augsta kalna un tā pakājē. Uz kalna atrodas cietokšņa San Fernando paliekas. Iespējams, ka agrāk cietoksnis bijis tūristu apmeklēta vieta, taču tagad tas izskatās pamests un nekopts. Vienīgais pluss – panorāmas skats uz pilsētu un Santa Barbara cietoksni. Tossal parks ir daudzpusīga zaļā zona pilsētas centrā, kur var atpūsties brīvā dabā un baudīt dažādas sportiskas aktivitātes, taču, ja salīdzina El Palmeral parku ar Tossal parku, tad jāatzīst, ka pirmais parks mums patika krietni labāk.
Parka shēma, lai rastos priekšstats par parka lielumu.
Skats no cietokšņa San Fernando uz cietoksni Santa Barbara un pilsētu.
Tā arī paliku neziņā, kas atrodas uz kalna līdzās cietoksnim San Fernando. Varbūt tā ir pastaigu taka?
Pārgājiens gar jūru
* Maršruts: no pludmales Postiguet līdz pludmalei Huertas.
Santa Barbara pils pakājē – līdzās sabiedriskā transporta pieturai Porta del Mar – sākas pludmale Playa del Postiguet. Biju lasījusi, ka alikantieši šo pludmali neizvēlas, jo esot netīra un ar daudz atpūtniekiem. Par netīrību neko nevaru teikt, jo smiltīs negulšņāju, taču atpūtnieku aprīļa beigās bija pietiekoši, kaut jāatzīst, ka peldēt gribētāju nemaz tik daudz nebija. Gar Playa del Postiguet pludmali ierīkots pastaigu ceļš.
Labajā pusē paveras skats uz Playa del Postiguet pludmali ar gaiši zilo promenādi.
Tālāk seko līcis Calas de Alicante. Pēc tā – Playa de la Albufereta – viena no pludmalēm, kurp dodas alikantieši. Šajā piekrastes daļā jūra parasti esot mierīga.
Pludmale Playa de la Albufereta ar palmām.
Nākamā pludmale Playa de la Almadraba, bet pēc tam – Playa la Calita. Tālāk seko zemesrags ar dabas rezervāta Cabo de la Huerta pastaigu takām. Ļoti skaista vieta ar dzelteno smilšakmens klinšu piekrasti, kuru pārsvarā apmeklē tikai vietējie. Šajā rajonā ir arī nūdistu pludmale un suņu pludmale. Suņi skraida bez pavadas un izskatās, ka pēc viņiem saimnieki ekskrementus nesavāc. Var jau atrunāties, ka dabiski, bet diemžēl neestētiski.
Pludmale Playa la Calita.
Dabas rezervāta Cabo de la Huerta smilšakmens klintis un pludmale.
Zemesraga tālākajā un augstākajā punktā atrodas balta bāka. Teritorija tai apkārt norobežota. Apejot zemesragu, tā otrā pusē sākas pludmale Playa de las Huertas, kas bija mūsu pārgājiena galapunkts. No šīs vietas uz Alikanti (Porta del Mar) iespējams aizbraukt ar tramvaju L5 vai ar 21. un 22. pilsētas autobusu.
Zemesraga otrā puse, ejot uz pludmali Playa de las Huertas.
No visiem apskates objektiem, kurus apmeklējām ceļojuma laikā, šis pārgājiens gar zeltainajām smilšakmens pludmalēm likās vispievilcīgākais un mūsu vērtējumā ieņēma 1. vietu.
Augi
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
||||||||
| Aizkulises
Novērtējuma apzīmējumi:
Alikanti apmeklējām Lieldienu laikā. Vairākus mēnešus iepriekš booking.com par pieņemamu cenu pasūtīju un arī apmaksāju apartamentus vecpilsētā līdzās jūrai. Visticamāk, ka tas bija dzīvoklis, ko īpašnieks izīrēja. Divas dienas pirms ceļojuma ar viņu sazinājos, lai noskaidrotu kodu, kā iekļūt dzīvoklī. Saimnieks atrakstīja, ka atsūtīs 24-as stundas iepriekš. Vakarpusē pirms ceļojuma koda vietā no booking.com tika atsūtīta atvainošanās vēstule. Rezervētajā apartamentā mūs nevarot uzņemt, jo radušās santehnikas problēmas (man gan šķiet, ka kāds uz Lieldienām bija gatavs samaksāt lielāku summu, tāpēc saimnieks izdomāja ticamu atrunu). Jutos izmisusi, jo jāizlido agri no rīta, bet pulksten 18-os vēl nebija zināms, kur nakšņosim. Booking.com par līdzvērtīgu cenu piedāvāja viesnīcu ārpus pilsētas centra. Ko darīt? Biju sagatavojusi ekskursiju plānus un izpētījusi autobusu sarakstus līdzās rezervētajai viesnīcai. Starp visām vecpilsētas viesnīcām, kurās uz svētku dienām bija atlikuši brīvi numuri, izdevās atrast vienu, kurā četras naktis nemaksāja četru ciparu summu. Kā vēlāk izrādījās, viesnīca atradās uz galvenās ielas Rambla de Méndez Núñez, kur vakarpusē notika iespaidīgais Lieldienu gājiens. Kamēr skatītāji to vēroja sēžot uz krēsliem, kas bija izlikti visas ielas garumā, mēs gājienu skatījāmies no savas istabiņas balkona. Beigās sanāca, ka viesnīca bija pat labākā vietā nekā iepriekš rezervētais apartaments. Starpcitu booking.com atgrieza par pirmo rezervāciju samaksāto summu.
Skats no 6. stāva balkona uz baltajiem krēsliem, kas sagatavoti skatītājiem.
Svētajā Lieldienu nedēļā Spānijā notiek grēku nožēlošanas gājieni, kuros reliģisko brālību locekļi no baznīcas cauri pilsētai dodas uz katedrāli.
Kad bija jau satumsis, bungām rībot un taurēm skanot, gājienā devās savdabīgi ģērbti tēli. Nesapratu, kāds Lieldienām sakars ar spicām kapucēm, jo tās radīja asociācijas ar rasistisko kustību ASV. Izrādās, ka Spānijā jau kopš viduslaikiem reliģiskās brālības tērpjas garos apmetņos un ar spicām kapucēm, kas neaizklātas atstāj vien acis. Viduslaikos šādas kapuces bija jāvalkā tiem, kurus par vainīgiem uzskatīja Spānijas inkvizīcija. Kad inkvizīcija tika likvidēta, kapuces kā soda un grēku nožēlas simbolu pārņēma katoļu brālības. Sievietes bija tērpušās melnā kleitā ar melnu mežģīņu plīvuru, kas piestiprināts pakauša daļā. Krāšņajā gājienā uz milzīgiem postamentiem tika nestas (zem audumiem, kas apklāja postamentus, nevarēja redzēt cilvēkus, bet nesēju bija ļoti daudz) lielas reliģiskas statujas, kas izskatījās patiešām iespaidīgi.
Katru reizi izejot uz viesnīcas balkona, priecēja skats ar kalnu un Santa Barbara cietoksni. Arī tad, kad atradāmies Santa Barbara cietoksnī, izdevās ieraudzīt mūsu istabiņas balkonu. Labs orientieris bija katedrāles zilais jumts.
Alikantes vecpilsētā manu uzmanību piesaistīja pamesta ēka, kurai dzīvi centušies atgriezt ar gleznojumu uz sienas.
Kreisajā pusē droši vien pati šaurākā ēka, kāda redzēta.
Līdzās Alikantes autoostai pie dzīvojamo ēku kvartāla, kas datējas ar 1944. gadu, izceļas vairāki rakstaini flīžu soliņi, kas raksturīgi spāņu kultūrai, taču nepamatoti pamesti novārtā tāpat kā šīs vēsturiskās ēkas.
Uz mola, līdzās burāšanas sacensībām veltītajam muzejam Museo The Ocean Race, ierīkota nojume, kurā jaunieši brauca ar skrituļslidām.
Kādas daudzdzīvokļu ēkas pēdējā stāva iedzīvotājiem no sava balkona pa spirālveida kāpnēm iespējams nokļūt uz ēkas jumta un to izmantot kā vaļēju terasi.
Ieraugot uz otrā stāva balkona milzīgās strelīcijas lapas, sapratu, kas draud manai mājas strelīcijai, kurai viena lapa jau sasniegusi griestus.
Ejot uz Alikantes pludmali, uzmanību noteikti piesaistīs futūristiski veidotais gājēju tilts.
Aprīļa beigās uz kādas no Alikantes ielām ziedēja koki rozā ziediem. Mājās atbraucot noskaidroju, ka tas ir Bauhinia variegata, kas pazīstams arī kā orhideju koks vai tīģerkoks. Šim kokam ir skaistas, orhidejveidīgas ziedlapiņas un divdaļīgas lapas, kas atgādina kamieļa kāju nospiedumu, tāpēc angliski to dēvē arī par camel’s foot tree.
Pilsētas Elche botāniskajā dārzā no palmu bluķīšiem izveidoti soliņi.
Elche uz ceļa tupēja Ēģiptes sisenis. Droši vien tā bija mātīte, kas esot lielāka par tēviņu, sasniedzot pat septiņu centimetru garumu. Šis sisenis ir izplatīta suga Eiropā. Barojas no augu lapām, taču kūltūraugiem neesot bīstams. Latvijā tādu neesmu redzējusi.
Sausu jūraszāļu paklājs.
Nebiju iepriekš redzējusi, ka peldētājs vai snorkelētājs apsien ap vidukli uzpūšamu drošības “pludiņu”, ko viegli pamanīt ūdenī.
No krāsainām trauku lauskām Santa Barbara cietoksnī izveidots sienas dekors (fotogrāfijā dekora fragments). |
