Vecumniekos ceļa malā ar interesantiem koka tēliem un namiņiem garāmbraucējus priecē koktēlnieka Jura Audzijoņa sēta „Jūras”. Ja vēlas pastaigāt pa pagalmu un aplūkot eksponātus tuvāk, iepriekš jāpiesakās pa tālruni.
|
|
Ļoti jauka vieta. Var redzēt, ka tēlnieks savos darbos ielicis gan sirdi, gan dvēseli. Cik daudz laika tas prasījis!?
Ja sētā nevēlas iet iekšā, tad tāpat ir vērts apstāties un izkāpt no mašīnas, lai papriecātos un nofotografētos.
|
Vecumniekos, apmēram 200 - 300 metrus no koktēlnieka sētas, virzienā uz Skaistkalni, tai pat ceļa pusē atrodas krodziņš „Pie lielās karotes”. Ēstuve iekārtota vecā koka mājā.
|
|
Kamēr gaidījām pasūtīto zupu, saimniece mūs ieveda tālākajā istabā, kas drīzāk atgādina etnogrāfisko muzeju nevis ēstuvi. Tā ir pilna ar dažnedažādām vecām lietām, tāpēc bērniem nemaz nebija garlaicīgi. Viņi uzzināja arī ko jaunu, piemēram, puika, man par lielu brīnumu, nemaz nezināja, kas ir Ziemassvētku puzurs.
|
No Rīgas līdz Skaistkalnei 76 km.
Skaistkalne atrodas Latvijas un Lietuvas robežupes Mēmeles labajā krastā. Upes pretējā krastā, pārbraucot pāri tiltam, atrodas Lietuvas ciems Germanišķe.
Skaistkalnes baznīca - vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca - pirmā itāļu baroka baznīca Latvijā.
|
|
Baznīca atrodas skaistā vietā – pakalnā un ir labi redzama no lielceļa. Tā ir otra populārākā Dievmātes svētceļojuma apmeklējuma vieta tūlīt pēc Aglonas - gan senāk, gan mūsdienās.
Baznīcā iekšā negājām, bet palūkojāmies tajā pa atvērtajām durvīm.
|
22 km no robežas atrodas pilsēta Biržai. Tā izstiepusies puslokā apkārt lielam Širvēnas ezeram (Širvenos ež.). Mākslīgais ezers izveidots 1587. gadā, aizsprostojot Apaščas un Aglonas upes.
Braucot cauri pilsētai, redzamas vairākas norādes uz Biržai pili (Biržų pilis).
|
|
Ap Biržai pili skaista dabas ainava un laba pastaigu vieta. Koka tiltiņš, kas ved uz grezno pili, diezgan bēdīgā stāvoklī. Izskatās, ka drīz vien notiks remonta darbi.
|
Pāri Širvēnas ezeram uzbūvēts koka tilts, kas ir garākais gājēju tilts Lietuvā (525 m). Lai tiktu līdz tiltam, jābrauc pa galveno ceļu (Basanavičiaus gatve) uz priekšu. Pie benzīntanka jānogriežas pa kreisi (norāde Pésčiųjų tiltas).
Koka tilts ved uz Astravas pili, kurai ieeju sargā divas ģipša lauvas. Oriģinālās dzelzs lauvas atrodas pie Kauņas kara muzeja ieejas.
|
|
Kad, ejot pa tiltu, tiku līdz ezera vidum, kļuva nedaudz neomulīgi, varētu pat teikt, ka bailīgi. Tā kā tajā dienā bija apmācies un pūta ļoti stiprs vējš, iedomājos, ja nu pēkšņi sāktu zibeņot, kur nu spruktu. Gan uz vienu, gan uz otru pusi jāskrien prāvs gabaliņš. Vietējie, lai būtu ātrāk, pa tiltu pārvietojas ar riteņiem.
Manam vīram ļoti patīk makšķerēt, tāpēc viņš par ezeru un tiltu bija stāvā sajūsmā, jo te vietas pietiktu ļoti daudziem makšķerniekiem.
Uz tilta un pie Astravas pils var izbaudīt klusumu un vientulību. Tas ir tik ļoti nepieciešams pilsētniekiem – gluži kā tīrs gaiss.
|
No Biržai, dodoties Pasvalys virzienā, pēc pāris kilometriem ceļa malā norāde uz 2 km attālo Govs alu (Karvės ola). Stāsta, ka 1964. gadā šai vietā pazemē iekritusi govs.
Šī ir Lietuvas vislielākā kritene ar virszemes platību 120 kvadrātmetri un dziļumu ap 10 metri. Kritenē iespējams ierāpties pa speciāli ierīkotām koka kāpnēm.
|
|
Izšķīstot minerāliem, pazemē rodas dobumi, plaisas, ezeri, kuros iebrūk zemes virskārta un veidojas karsta bedre - piltuve. Skaistkalnes un Biržas apkaime ir bagāta ar zemes iegruvumiem jeb kritenēm. Biržu reģionālajā parkā saskaitītas ap 6500 karsta kritenes.
Govs alas iekšienē vēss, mitrs un daudz odu, kā arī redzamas dažas pazemes aliņas. Pastāv uzskats, ka no kritenes sākas daudzus desmitus metru gara pazemes ala, bet iespējams, tās ir vien sazarojušās plaisas ģipša slānī.
|
Pabiržē, kur ceļa norāde uz apdzīvotu vietu Likenai, jāpagriežas pa labi. Likenas ielas 17. mājas iedzīvotāja Aldona Jaronīte 30 gadu laikā ar lāpstu viena pati purvainā vietā izrakusi vairākus dīķus, sastādījusi bērzus un skaisti iekopusi. Apkārtējie ļaudis par to savā laikā zobojušies, bet tagad uz šo sētu brauc ekskursanti.
|
|
Uz šo sētu brauc iepriekš pieteiktas ekskursantu grupas. Diemžēl, braucot pa ceļu, dīķus nevar redzēt, jo tie ir pagalma pusē. Skatam paveras vien māju rinda un bērzu galotnes.
|
No Biržai līdz Pasvalys 28 km.
Autoceļa malā pie Pasvalys ieraugāms koka krusts. Tas ir kā atgādinājums par 1989. gada 23. augustā notikušo akciju, kad cilvēki visā Baltijā, sadevušies rokās, veidoja dzīvo ķēdi. Tā stiepās arī pa autoceļu E67 jeb VIA Baltica.
|
|
Diemžēl krustu nepamanījām, jo lija lietus un bija slikta redzamība. Atpakaļ braukt negribējās. Starpcitu, Lietuvā ļoti daudzu ceļu malās un arī māju pagalmos uzstādīti lieli koka krusti.
|
Pasvalys iedzīvotājs Antans Stapuļonis savācis vairāk nekā 300 dzirnakmeņus, kā arī robežakmeņus, pēdakmeņus un dobumakmeņus. Kolekcija redzama pie viņa mājas Kalna ielā (Kalno) blakus skolai. Lai tiktu līdz Dzirnakmeņu muzejam, pirms tilta jāpagriežas 2. ceļā pa kreisi (norāde Girnų muz.; vienvirziena ceļš).
|
|
Akmeņu kolekcija labi pārredzama, jo atrodas ārpus sētas. Apskatījām, garām lēni nobraucot, jo likās, ka būtu neglīti bez atļaujas pastaigāties pa svešu pagalmu. Iespējams, ka uz šo muzeju brauc iepriekš pieteiktas ekskursantu grupas.
|
No Pasvalys līdz Panevežys 38 km.
Panevežys apskati var sākt no Laisves laukuma pilsētas centrā un ezera. Pie Nevėžis vecupes ir skulptūru skvērs. Saglabājušās vecas dzirnavas bez spārniem. Kranto gatve 21 (iela paralēla ezeram) atrodas vecākā māja no 17. gadsimta.
|
|
Staigājot pa pilsētu, bijām piemirsuši līdzi paņemt karti, tāpēc līdz ezeram un skulptūru skvēram neaizgājām, kaut arī tie atrodas pašā pilsētas centrā. Toties paklausījāmies pūtēju orķestra uzstāšanos Laisves laukumā.
Uz Elektros gatve, netālu no krustojuma ar Respublikos gatve, pie teātra uzstādīta Dona Kihota skulptūra.
|
Panevežys pilsētā atrodas vienīgais Eiropā Leļļu vagona teātris (Lélių vežimo teatras; Republikos gatve 30 pagalmā).
http://www.leliuvezimoteatras.lt/
|
|
Nokavējām apmēram 20 minūtes. Domāju, ka muzejs ir ļoti interesants, taču mēs pārāk neskumām, jo pagājušajā vasarā Tartu apmeklējām leļļu teātra muzeju.
Nofotografējāmies pie zirgu velkamā leļļu teātra vagoniņa.
|
Tirdzniecības un izklaides centrs „Babilonas” (Savitiškio gatve 61, Panevežys). Ēstuves, veikali, boulings, bērnu atrakciju parks.
|
|
Lielveikalā iebraucām paēst un nopirkt ēdamo brokastīm. Veikali ir gandrīz tie paši, kas Rīgā, tāpēc ar šopingošanu nenodarbojāmies.
|
No Panevežys līdz Kaunas 122 km.
Pirms Kaunas apvedceļa labajā pusē (braucot no Rīgas) redzams IX forta memoriāls. Šajā Nāves fortā atrodas Otrā pasaules kara upuru muzejs. Te 1941. gada rudenī tika nogalināti tūkstošiem ebreju, sevišķi daudz bērnu.
Kopumā Kauņu gredzenveidā iekļauj 9 forti. Tie celti Krievijas impērijas laikā.
|
|
Bija satumsis, jo lija stiprs lietus. Droši vien šī iemesla dēļ nepamanījām IX forta memoriālu.
Iebraucot Kauņā, paveras ļoti skaists, kalnains skats. Pirmajā reizē mani tik ļoti pārņēma šīs skaistums, ka aizbraucu garām vajadzīgajam krustojumam.
|
Viesnīcu Kauņas vecpilsētā uz divām naktīm caur interneta saiti booking.com (latviešu valodā) pasūtīju jau iepriekš.
|
|
Šāds skats pavērās pa viesnīcas logu vakaros. Tā ir miniatūra Sv. Ģertrūdes baznīca. Katru nakti līdzās baznīcai mazā namiņā dega krāsainas svecītes. Izskatījās vienkārši dievīgi.
|
|
|
|
