Aiz laba prāta

Pie kāpņu telpas ārdurvīm, domājot par klibojošo kaimiņieni, kas varētu paslīdēt, ar lāpstu skaldīju nost ledus kārtu. Garām gāja cits kaimiņš, kas, izbrīnījies par manu darbošanos, pajautāja: “Kāpēc tu dari sētnieces darbu? Vai tev brīvdienā nav citu ko darīt?” Samulsu. Sapratu, ka nav jēga skaidrot, ka to daru citu labā. Droši vien viņš nesaprastu, tāpēc skaļi pateicu: “Daru to priekš sevis. Skaldu nost ledu, lai es nepakristu.”

Vēl joprojām liela sabiedrības daļa uzskata, ka vidi mums apkārt veido tikai tie, kuriem par šo darbu maksā. Viņiem neieskaidrosi, ka citu labā var kaut ko izdarīt tāpat vien – aiz laba prāta.