Nakts atpūta pēdiņās

Pulksten 5.30 no rīta beidzu labot pēdējo skolēna darbu, kurā 7.-tās klases puisis man novēlēja jauki pavadīt svētdienas vakaru. Pateicos viņam, bet pie sevis nodomāju: "Jauki gan pavadīju svētdienas vakaru un nakti – 10 stundas не отходя от кассы (tulkojot no krievu valodas - neatejot no kases) laboju skolēnu darbus."

Tikai acis

Sajutos it kā būtu tērpusies parandžā. Ziemas drēbes ar cimdiem un cepuri, pluss sejas maska. No visas manis  bija redzamas vien acis.

Katrs darīsim savu darbu (1)

Kad katru dienu, ieskaitot brīvdienas, pavadi pie datora ilgāk par 8-ām stundām, vērtējot skolēnu darbus un katram rakstot komentārus, tad pilnīgi saprotams, ka kļūsti nikna uz māmiņām, kas e-klases vēstules piebārsta ar pārmetumiem un pamācībām. Vienai tādai atļāvos vēstules beigās atbildēt – “Uzskatu, ka Jūsu pārmetumiem nav pamata, jo, cik noprotu, Jūs neesat vizuālās mākslas speciāliste ar pedagoģisko izglītību. Katrs darīsim savu darbu.”