Nejauša sakritība

Pirms pāris dienām ciemojoties pie mums, meita pastāstīja, ka psihosomatiskās klīnikas vadītājs viņai piedāvājis būt par projekta vadītāju psihoterapijas jomā kādai Rīgas skolas vidusskolniecei. Meita piekritusi. Vakarā palūdza, lai sameklēju starp viņas vecajām skolas lietām projektu, ko kādreiz par bioproduktiem rakstījusi pati. Jāatsvaidzina taču atmiņa par to, kā projekta darbs rakstāms.

Šodien viena 12.-tās klases skolniece, kurai mācu tehnisko grafiku, man saka: ”Jūsu meita manai māsai būs projekta vadītāja.” Izrādās, ka viņas māsa – mana bijusī skolniece – tagad mācās kādā no Rīgas tālmācības skolām. Pavisam nejauša sakritība, - mana meita un viņas protežē no vienas pilsētas.

 

Lampiņglobuss

Pie Ogres Valsts ģimnāzijas ieejas būs lampiņglobuss.

 

Vai pasaulē pastāv līdzsvars?

Ap pulksten 18-iem, kad bija jau satumsis, vīramāte izdzirdējusi troksni. Lielām liesmām dega līdzās dzīvojošā kaimiņa šķūnis ar malku.  

Vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka pasaulē pastāv līdzsvars. Protams, no vienas puses vīramātes kaimiņu žēl, bet no otras puses – viņš ir tik daudz slikta apkārtējiem darījis. Nav laikam neviens tuvākais kaimiņš, kuru viņš nebūtu nokaitinājis – vienam degvielu pa nakti no šķūņa zadzis; vīramātei mežā sazāģēto malku nozadzis un savai mātei aizvedis; lielā ātrumā ar motociklu cauri ciemam traucies ...