No 5 zirņiem piešķiru

Trīsdesmit trīs gadus vecajai Greisai dzīvē iestājies melnais periods, jo vienlaicīgi tiek zaudēts darbs, viņu pamet puisis, kā arī applūst dzīvoklis. Kamēr tiek remontēti dzīvokļa griesti, Greisa uz dažām nedēļām no Ņujorkas pārceļas uz savu bērnības mazpilsētu Dorsetu pie vecākiem. Te ik uz soļa pārņem atmiņas, kurās viņa vēlreiz izdzīvo jaukos mirkļus ar māsu Reniju, kas diemžēl pirms 17 gadiem gājusi traģiski bojā. Greisu vēl joprojām nepamet sajūta, ka viņa pie šīs nāves ir daļēji vainojama. Līdz pat šim mirklim Greisa nav uzdrošinājusies vecākiem to atklāt, jo viņa baidījusies, ka vecāki novērsīsies. Greisai vienmēr ir licies, ka vecāki Reniju mīlējuši vairāk, jo viņa visās jomās bija daudz spējīgāka par divus gadus jaunāko māsu.

Laikā, kad Greisa ciemojas Dorsetā, te ieradusies Holivudas filmēšanas grupa ar režisoru Pīteru, kas ir Greisas labākais skolas draugs un pirmā mīlestība. Greisa ļoti cer atjaunot šīs attiecības, taču viņas dzīvē ienāk vēl divi vīrieši - sieviešu mīlulis un elks aktieris Šons Līdss, kā arī vēstures skolotājs Mičs, kas pa vasaru piestrādā tēva velosipēdu darbnīcā.

 

Citāti

“Tas ir dzejolis par sēklām – kā tās vējā lidinās, meklēdamas vietu, kur nolaisties un iesakņoties, un ka vienmēr būs sēklas, kuras mūžīgi plivināsies apkārt, neatrodot šo vietu.”

“Ievērojot ikvienu noteikumu, mēs palaižam garām visus dzīves priekus.”

“Gadās, ka ar cītību un darbu var pārspēt talantu, bet parasti gan tas neizdodas.”

“Pirmais un pats galvenais noteikums. Nekad neklausies vecāku padomos par profesijas izvēli.”

“Tie pāri, kurus vieno pirmās mīlestības saites, septiņdesmit procentos gadījumu paliek kopā uz mūžu.”

“Tie ir brīnišķīgi mirkļi. Kad pārņem sajūta, ka tas, kas notiek, ir patiešām svarīgi, un skaidri zini, ka vienmēr atcerēsies to. Ikkatru vissīkāko detaļu."