Katrs darīsim savu darbu (2)

Vakardienas piekasīgā māmiņa nerimās. Laikam dziļi sirdī iecirtās mans uzrakstītais, ka katrs darīsim savu darbu. Atkal e-klasē atsūtīja veselu palagu ar pārmetumiem un aizrādījumiem, jo, redz, tomēr viņas profesija esot saistīta ar mākslu un pedagoģiju, tāpēc viņa esot “…pietiekoši kompetenta diskutēt par šo jautājumu…”.

Mazs fragmentiņš no mātes vēstules – “Vēršu jūsu uzmanību, ka pedagoga pienākums ir ne tikai nodrošināt ar uzdevumu, īsu darba aprakstu, bet arī „izskaidrot, bērna neizprasto, mācību saturu, radītu skolēnam motivāciju mācīties ...”, kas dotajā situācijā netika izdarīts. Bērns nesaņēma saprotamā, motivējošā komunikācijas formā paskaidrojumu, par izpildīta darba nepilnībām, kas ietekmēja izlikto vērtējumu.”

Atbildēju diezgan ironiski – “…varbūt turpmāk Jūs pati varētu vērtēt savas meitas darbus. Tādā veidā man tiktu atvieglota sarakste ar 400 skolēniem. Vismaz viena sarakste atkristu.”